Garastāvoklis:	contemplative
Mūzika:	The Fratellis, Costello Music

Brīvdienu atskaite
Bija ļoti labas brīvdienas. Ar Ziemassvētkiem Rīgā - mierīgiem, sātīgiem, ar veciem, sen neredzētiem draugiem un apstāšanos. Daudz paguvu izlasīt, ar dažiem paguvu apsveicināties un papļāpāt. Pēc triju gadu pārtraukuma man atkal sanāca izdomāt, ko gribētos šogad padarīt. Rozā iemīlēšanās brilles ieliktas maciņā un noliktas - es atkal spēju daudz maz skaidri domāt. Žēl, protams, ka tās sajūtas - ak, es bez viņa galīgi, galīgi un nekādi nevaru dzīvot- ka tās pāriet. No otras puses - es laikam neticu, ka tāds periods, kad miegs iestājas tikai brīdī, kad vairs galīgi galīgi nevar, un parasti ilgst divas stundas, kad jāsazvanās ik stundas, kad pusnaktī jāsēžas mašīnā un jātruacas turp - vai tāds var turpināties ļoti ilgi?
Ļoti labas brīvdienas - ar vecgada vakaru bez degvielas un lietu kā pa Jāņiem, tādu vārdos neizsakāmu siltumu un uzticēšanos. Un apziņu, ka mani kāds gaida arī šajās mājās - ar gaišiem logiem un vakariņām pēc briesmīgi vētraina lidojuma.
Ļoti labas pēdējās brīvdienas - ar grāmatām, mandarīnu valodu iesācējiem un britiņu televīziju (kā to bija nodēvējis kāds tulks subtitros filmas My life so far DVD) - ak, Deivids Tenants kā Dr Who, ak ak un ak.
Ko es vēlētos šogad? Rozā iemīlēšanās brilles katru nedēļas nogali un šo pamatīgumu un stabilitātes sajūtu pārējās dienās. Veselību - sev un pārējiem. Nedaudz gribasspēka. Mērķus. Draugus, kuri, cerams, būs manu rozā briļļu trīs gadu periodu iecietīgi pārcietuši.
UN jā. MAROKA. Six weeks and counting. :)