|
Marts 19., 2013
09:03 Diezgan debīla sajūta, pesimistiska laikam. Tīra sirdsapziņa mijas ar vainas sajūtu, ir "riebīgi ap dūšu". Vēl kaut kāda baiļu sajūta un vientulība uzmācas, jo nav tak neviena, kam pateikt, cik man ir riebīgi. Ciba taču neskaitās.
frustrācija.
|
Comments:
From: | unpy |
Date: | 19. Marts 2013 - 09:36 |
---|
| | | (Link) |
|
Ciba skaitās!
| From: | pukis |
Date: | 19. Marts 2013 - 09:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Kā neskaitās? :0 Es taču sadzirdēju! Palūri ārā pa logu, tur spīd saule, pieej pie ledusskapja, uzēd ko garšīgu, var iedzert kafiju, kaut kur pa vidu tam visam paskaties spogulī, savelc smaidīgu sejiņu un mēģini sev iestāstīt ka esi pati, pati. Pamēģini, sliktāk jau vairs nebūs. Var mēģināt pārvilkt pār galvu rūtaini deķi un provēt noslīkt asarās, bet man pirmais variants patīk labāk. ;)
| From: | elina |
Date: | 19. Marts 2013 - 09:55 |
---|
| | | (Link) |
|
nu, bišķīt jau skaitās
Ja skatās no lielāka attāluma, mēs visi esam tik cieši kopā, ka nav iespējams būt vienam. Ir dienas, kad nepieciešams uz dzīvi skatīties ar teleskopu, ne mikroskopu. Drīz būs labāk.
pārsvarā no sevis distancējos, t.i., skatos ar tlskp, tad ir labi, kad paņem mikroskopu - sūdīgi, tāpēc vairos skatīties mikroskopā, bet nu gadās
| From: | chaj |
Date: | 19. Marts 2013 - 10:06 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu skaitās, skaitās. Bet pati saproti, kas par cēloņiem tai vainas apziņai un "riebīgi ap dūšu"?
cēļoņi - viss kopā. sakrājies.
Tā notiek, tā notiek. Bet reiz, šādu izjūtu spīdzinātai, man meita pateica: "Klau, aizej pie ledusskapja un uztaisi sev garšīgu sviestmaizi. Un padomā par to, cik tas ir forši - tu vari vienkārši aiziet pie ledusskapja un uztaisīt sev sviestmaizi." Palīdzēja.
From: | sii |
Date: | 19. Marts 2013 - 10:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Ciba vienmēr dzird un uzklausa!
kas tad vēl vairāk var skaitīties kā Ciba :)) ai, nu sasodītais pavasaris! |
|
|
Sviesta Ciba |