pirms divām cigaretēm, puskrūzes tējas un vienas telefona sarunas es pabeidzu grāmatu. un visu šo laiku mani nepamet patētiska sajūta, ka es nupat izlasīju savā dzīvē svarīgāko grāmatu. pagaidām vēl nevaru pamatot, kādēļ, un rakstiski diez vai arī kādreiz varēšu, bet arī ģeniālāko grāmatu. katrā ziņā vienīgo, kuras pēcvārdā autors pasaka paldies lasītājam, ka izlasījis. reto grāmatu, kuru izlasot šķiet, ka visu lasīšanas laiku esmu dzīvojusi autora ērmīgajā, taču tik dzīvu un patiesu stāstu pārpildītajā galvā. taisni vai prasās uzrakstīt sludinājumu ar tekstu: "meklēju kādu, kas izlasījis to pašu. vienalga, pirms cik cigaretēm, krūzēm tējas un telefona sarunām. es gribu ar tevi iedzert."