daudz kas, bet ne viss.

pēdējās dienās īpaši garšo
ūdens,
ķirši
un piparmētru tēja.
īpaši uztrauc
ieilgušais krekšķis,
naudas jautājums
un ka nāksies sakostiem zobiem mīlēt darba vietu, jo cita pagaidām nenāk.
īpaši gaidu,
kad atbrauks sanda un atvedīs sidru un mēs iesim fotopastaigā, un pēc tam līva, neatvedīs neko, bet mēs satiksimies un runāsimies un prāts būs atkal noasināts, un mēs satiksimies visas trīs un notversim ilūziju, kas saucas 'kā agrāk' vārdā un sapratīsim, ka nemaz nekāda ilūzija tā nav, ka patiesībā viss ir kā agrāk un mēs vēljoprojām esam dzīvas, skaistas, smejošas un gudras.
kad pienāks ludza, intensīvi fotogrāfiskās 8 dienas
un rudeni (pat nekonkretizējot tā obligātās sastāvdaļas).

bet pārējais gan. tā vienalga. pat mūzika šajās dienās skan klusu vai neskan nemaz.