pašbarotava.

10:58am: vispār ļoti daudz kas pēkšņi ir vienalga.

2:44pm: daudz kas, bet ne viss.

pēdējās dienās īpaši garšo
ūdens,
ķirši
un piparmētru tēja.
īpaši uztrauc
ieilgušais krekšķis,
naudas jautājums
un ka nāksies sakostiem zobiem mīlēt darba vietu, jo cita pagaidām nenāk.
īpaši gaidu,
kad atbrauks sanda un atvedīs sidru un mēs iesim fotopastaigā, un pēc tam līva, neatvedīs neko, bet mēs satiksimies un runāsimies un prāts būs atkal noasināts, un mēs satiksimies visas trīs un notversim ilūziju, kas saucas 'kā agrāk' vārdā un sapratīsim, ka nemaz nekāda ilūzija tā nav, ka patiesībā viss ir kā agrāk un mēs vēljoprojām esam dzīvas, skaistas, smejošas un gudras.
kad pienāks ludza, intensīvi fotogrāfiskās 8 dienas
un rudeni (pat nekonkretizējot tā obligātās sastāvdaļas).

bet pārējais gan. tā vienalga. pat mūzika šajās dienās skan klusu vai neskan nemaz.

4:00pm: nē, šodien mūzika tomēr būs.
atnāca pati pie manis:

http://www.youtube.com/watch?v=TLV6jygKNCM&feature=related

5:43pm: un vispār.
beirut ir smuki nepieradināti video. šitais, piemēram,

http://www.youtube.com/watch?v=kjeh6P4sRfw

un šitais arī

http://www.youtube.com/watch?v=hq2s0AhdFE4


bet nu gan jāiet mājās.

11:49pm: ko tik cilvēks nedara, lai nebūtu jāiet gulēt.

viņš sakārto un iztīra māju. viņš sašuj kleitai saplīsušo pogcaurumu. viņš uzraksta dažas senatliktas vēstules. viņš izpēta sennemaksātos rēķinus un kādu laiku ignorētos papīrus un izdomā rīcības plānu. viņš noskatās pēdējās 20 minūtes aizvakar iesāktajai filmai. un viņš pat padomā darbam saukļu versijas.

ka tik nebūtu jāiet gulēt.

tas man atgādina, kā viņš, iedomājoties par kaut ko nepatīkamu vai tādu, kas saasina kauna sajūtu, neviļus iedungājas, un reizēm pat skaļi, arī publiskās vietās.

šovakar taču no miega nevajadzētu baidīties. māja tīra, putekļu nav, elpa neķerās.

marš gulēt, cilvēk.