putnens

teja @ 10:42pm: "Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte.

shelly @ 4:09pm: Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums?

lavendera, posting in pajautaa @ 9:29am: Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi?

teja @ 8:01pm: šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija.

teja @ 12:58pm: Vispār labprāt jums veltītu vēl vienu Ingmāra Freimaņa dzejoli valsts svētkos:

*
Novembrī visbiežāk
Es ceļu galdā bietes.
Man patīk celt galdā
Bietes.

Man galdā 9999 ēdieni,
Jums galdā samtainā migla.
Baltajā cukurā mērcēti burkāni,
Jo cukurs atbruņo.

Biežāk gribas celt galdā
Un godāt vietēji audzētās bietes.
Biešu salāti nāk no zemes,
Kur bietes aug.

teja @ 12:52pm: valsts svētkos es jums gribētu veltīt Ingmāra Freimaņa dzejoli "Latvija"


Skaties uz izkārtni.
Tur ir norādīts: Latvija.
Latvija Latvija Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.

Latvija, gļēvuli!
Vai skaidrs?
Šeit ir Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.

teja @ 8:49pm: Man gan nenobira ne asarina. Rip motherfuckers. Vienīgais paldies T par to ko iemācījos par “formu”, no vina redigēšanas.

teja @ 3:09pm: domāju, ka vienīgā reālā atbilde uz šo pēc-patiesības laikmetu ir triksterisms.

masks un tramps: mega-triksteri, dirsēji, cilvēku afektu jātnieki. Arī putins protams.

visbīstamākais ir kaut kā iedomāties, ka tam visam ir jebkāds sakars ar konservatīvismu vs liberālismu, patriotismu vs kosmopolītismu, kristietību, ekonomisko politiku u.c. reālām sarunām. visi šie cilvēki ir gatavi patiešām darīt random lietas un pievilkt storītellingu. tā ir ļoti bīstama ilūzija, tās sarunas kurās mēs iesaistāmies FB un nopludinām savu dzīvības enerģiju.

zelenskis ir labi sapratis, ka vienīgais ir triksterot pretī - ar saviem augstajiem papēžiem un haki T-krekliem.

what if master's tools would detroy the master's house? Audre Lorde bija hot bet maybe pārāk nopietna.

ulvs, posting in pajautaa @ 1:32pm: Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.

teja @ 11:03am: man vajag lauvas masku, jo trūkst drosmes

shelly @ 4:34pm: Pirmo reizi savā kaloriju un uzturvielu skaitīšanas eksperimentā iedomājos, ka pusdienas taču var mierīgi sakomplektēt arī Rimi salātu bārā. Tur ir vista, tuncis, vārītas olas, svaigi un konservēti dārzeņi, salātlapas...
Starp citu, viens no eksperimenta nolūkiem bija paskatīties, kā es izskatītos 53 kilo komplektācijā. Nu, neko, tīri normāli izskatos :)

shelly @ 3:42pm: To the Forest of Firefly Lights (2011)
Ārkārtīgi skaista maza filmiņa par burvību mežā un cilvēku sirdīs.

shelly @ 2:19pm: Lauva iesnu dēļ neaizgāja uz skolu. Un uz tikšanos ar savu tēvu, kā rezultātā K. jau otro dienu nes man ārā smadzenes: basically viņš gribot vest Lauvu pie ārsta, lai ārsts apstiprina, vai Lauva patiešām ir slims. Un ja slims, vai tiešam tik slims, kā es saku, un kā viņu jāārstē, un varbūt viņu jāārstē pilnīgi citādāk nekā to daru es. Jo citādāk K. neko nesaprotot, un viņam esot tiesības saprast, un zināt, un būt lietas kursā, un tas viss tikai manās interesēs, un kopējie mērķi un saskaņotās vadlīnijas bērnkopībā, bla bla bla.
Pajautāju, kāpēc viņam liekas, ka viņš sapratīs dakteri, kas veltīs viņam 15 minūtes, nevis divas dienas, kā es tagad. Un ja viņš vēl neliksies mierā, tad pieprasīšu arī ārsta izziņu, ka viņš pats vispār ir pilna prāta. Un tad vēl izziņu par ārsta kompetenci un pilno saprātu.
Jo pagaidām man tas nav saprotams, un man arī ir tiesības, vai zinies!