Nezinu kā Mako, bet man galvā pavisam citas, pavisam citas domas. Un iet kā jau iet - ne labi, ne slikti, tā pat kā iepriekš tikai savādāk.
Pašai man labi - esmu atteikusies no pēcdzemdību jostas nēsāšanas jo nepatīk un pati vingrinu tos vēdera muskuļus. Vēders neļauj neko smagāku par bērneli celt, bet apkārt kalni krāmu, kalni krāmu un esmu vienīgā kam tie skrien virsū... kārdinājumu strādāt izraisa...
Bet jaunais tētis kā vienmēr ambivalents - te man gribas celt debesīs un slavēt 7 balsīs, te kaut un lamāt.