Šodien, rīt, un aizparīt būs bērnelis gatavs...
Māja = trakonams: viena mājas puse tiek izjaukta un no jauna salikta kopā, šķūnīši tiek nojaukti un tur gadus 50 krātie labumi jāizšķiro, turklāt tā lai par derīgiem atzītos būtu kur likt. Vakar atbrauca mana māmiņa un noraka manu tulpju dobi. Paldies viņai par to. Uzēdās tai kompānijai, kas ārda nost šķūnīšus, jo viņasprāt neekonomiski šķiro kokus un citus gružus. Jāparunā par to ar būvdarbu vadītāju. Paldies dievam nav uzēdusies remontētājiem - viņi par darbu saņem vairāk un sadirsties ar tiem man nav izdevīgi.
Dzemdībām koferis ir salikts. Man tā puza patīk un arī Mazo redzēt gribas. Varētu izspēlēt tādu variantu - parādīt man Sīko IRL un nolikt atpakaļ vēdersomā - nebūtu ne jāpārtin, ne jāmostās naktī lai pabarotu. Nu labi, labi - es te viegli ņerkstu, jo man IR BAIL.
Es jau ne ar ko neatšķiros no tās, kada biju agrāk - tā pat domāju, tā pat jūtu, to pašu vien gribu - man vēl nav iestājies tas "mātes instinkts", kas liek sievietēm, kurām ir bērni, būt savādākām - nu tas ir saistīts ar vērtību sistēmas maiņu un to, ko sievietes sāk domāt, kad saka "mēs".
Man patlaban ir 38. nedēļa (grūtniecība parasti notiek 40 nedēļas). Krūtis palikušas par 2 izmēriem lielākas, stingrākas un pilnākas. Gribās lai tās nebūtu tik pilnas. Bērnelis sāpina mani, kad ar galvu iebumsī pa pašu gurnu apakšiņu vai arī izstiepjas diognāli pa visu manu vēdersomu. Bet tā forši skatīties "Svešos 4" kā rociņa vai kājiņa izveido izspiedumu un tas izspiedums ceļo pa vēdera virsmu.
Vakar atbrauca firmas "Spodra R" cilvēciņi māju tīrīt: griestus, sienas, grīdu, šādu tādu mēbeli (70 Ls). Jāsaka, ka viņiem jāskatās uz nagiem, jāatgādina, ka grīda ir arī vieta zem ledusskapja un gāzesplīts :( Bet nu iztīrīja viņi labāk nekā es vai visa mana radu kompānija būtu iztīrījusi.
Aizbraukšu vēl paskatīties uz kumodēm - gribu tādu manu vidukļa augstumā uz kuras varētu uzlikt bērna pārtinamo matracīti un atvilknes, kur salikt drēbītes. Pagaidām esmu redzējusi ar plauktiem, bet tādi sīksīki apģērbiņi kā cimdiņi, zeķītes mēdz velties ārā no plauktiem. Viena tāda par 100 Ls ir noskatīta, bet 100 Ls man ir žēl. Bet no otras puses - lietot šo mēbeli varēs arī tad, kad Maziņais vairs nebūs jāpartin....
Daudzas lietas ir jāorganizē, bet man vairs negribas. Man gribas pārstāt skatīties uz to, kas notiek apkārt un gribas skatīties tikai uz savu nabu un pievērsties tikai Maziņajam. Da lai viss notiek... būs jau labi. Man apkārt ir forši, pieauguši, prātīgi cilvēki un ja es atlaidīšu grožus, kurus es labprāt un ar sajūsmu līdz šim esmu savākusi savās plaukstelēs, gan jau viss būs kārtībā.
vo.