Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2004-07-09 08:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:izgulējusies

Kristīt, nekristīt - tāds ir jautājums.
Visi radi būs par kristīšanu, es zinu. Reģistrējot sadzīvi mēs abi ierastījām anketā, ka mūsu reliģiskā piederība ir budisti. Bet budisti, cik es zinu, kristības nerīko - vai ne?
Protams, aiz neko darīt, sāku domāt kas tad tās kristības tādas ir un kāda ir to loma:
1. var. Bērns tiek celts dieva priekšā un tiek lūgts lai dievs par bērniņu gādā. Ja cilvēku nenokristī un viņš aiziet labākos medību laukos nesadzīvojis nevienu grēku un darījis tikai labus darbus - tad Paradīzi tik un tā cilvēkam neredzēt - labākā gadījumā tikai šķīstītavu. Es nedomāju, ka dievs ir tāds nūģis, kuram vajadzīga "galočka", un pretējā gadījumā viņš zemiski atriebjas neielaisdams cilvēkus godīgi nopelnītā paradīzē. Tā pat kā tos miljonus cilvēku, kuri vienkārši kristīgos mācītājus nav redzējuši tapēc, ka piedzima par ātru vai dzīvo otrā pasaules malā. Ja tomēr dievs ir tāds nūģis, tad es gan negribētu savu bērnu nodot viņā apgādībā.
2. Vēl pārsimt gadu atpakaļ cilvēki dzīvojas uz vietas, no sākuma dzimtās, pēc tam - ģimenēs. Baznīca bija viena no vietām, kur Visi sanāca kopā regulāri, varētu teikt - dzimtas sanākšanas vieta. Loģiski, ka pēc teritoriālā (= dzimtas?) principa tika veidotas draudzes. Un uzrādīšana draudzei = ar uzrādīšanu dzimtai. Tātad kristības ir vēl arī bērna uzrādīšana visiem radiem, tā sacīt jāsaka - bērna socializēšana, uzrādīšana: "zini - šitais sīkais tagad ir savējais, pret kuru vairs nevar izturēties kā pret svešu, nedrīkst apbižot, vajag rūpēties" (nedrīkst kost, drīkst laizīt).
Kā mūsdienās "stāv" ar tiem radiem? No manas puses ļoti bēdīgi, bet no MaKo puses jau daudz labāk. Radu, kuri dzīvotu dzimtās, vairs nav. Nevienam vairs tādu nav. Īpaši pilsētniekiem. Varbūt ir vēl kaut kādas 8-9 dzimtas laukos un arī tām visas dzimtas aktivitātes robežojas ar kartupeļu talkām, lielu jobeleju (vecmāmiņām un vectētiņiem) un Jāņu svinēšanām. Pilsētnieki dalās pēc cita principa - interešu&draugu&darbavietu principa. Mums tā ir Ciba, vecākai paaudzei koris, darbavieta, motociklistu savienība, krustiņdūrienu izšūšanas klubiņš, u.c. Vairāk vai mazāk visas interešu grupas, kur runāšana par ģimeni un pati ģimene nav tabu.
Tātad ar ko vajadzētu socializēt Maziņo? Mūsu gadījumā - ar Cibiņiem.
Atliek tikai izdomāt - rīkot tusi ar šašlikiem un alu, vai ierīkot Maziņajam savu Cibu. Otrajā variantā, visdrīzāk, pāris gadus neviens neko nerakstīs iekšā.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]putnelis
2004-07-09 22:38 (saite)
nu tas pārāk "smaržo" pēc tā, ka bērnam ir jābūt "pieskaitītam". Pie vienas vai kādas citas kopienas, pie viena vai cita mīļu cilvēku bariņa, bet "pieskaitīts" (uzrādīts) vēl nenozīmē kristīts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2004-07-10 09:13 (saite)
tieshi taa:) un es ticu, ka gan jau juus izdomaasiet, kaa beernu "pieskaitiit" savai kopienai. manupraat nav buutiskaas noziimes kristiishanaa, ir buutiskaa noziime ticiibaa, ko dod tas process. vari kristiit kaa gribi, bet ja tu tici, ka beerns ar sho procesu tiek pasargaats no ljaunumu, tad tas var buut kaut vai ar karlsonu priekshgalaa;)sema.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]putnelis
2004-07-10 11:02 (saite)
nuuuuuuuuuu........ pasargāt no ļaunuma, tas jā. Tā arī ir viena no kristīšanas jēgām. Ja es nenokristīšu, tad manu bērniņu dievs nesargās?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?