Re:
Neesmu nekāda tur afigennā psiholoģe, taču man liekas, ka traucējoša, diskomfortu radoša vientulības sajūta arīdzan ir rodama un pārvarama tikai cilvēkā pašā. Un tam nav nekā daudz kopīga ne ar draugiem, ne ar ģimeni, ne ar bērniem, ne ar kādas tur atbildības vai saistību uzņemšanos. Vai nu cilvēkam ir sajūta, ka viņam pietiek ar to, kas viņam ir, vai arī viņam šīs sajūtas pietrūkst un tās vietā ir izmisums. Nujā - sanāk atkal tā pati trivialitāte - vai tu proti prieku un dzīves jēgu rast pats sevī vai nē.:)