Ap mani ir daudz egoistu, kas savas vajadzības sarakstījuši uz pasaules sejas ar lieliem, trekniem burtiem, tā ka rodas sajūta, ka manas vajadzības uz šīs te pasaules sejas izskatītos nožēlojamas un smieklīgas. Nekas nerodas pašsaprotami un nākas sev atgādināt, ka pašai nākas par tām pastāvēt. Grūti būt par egoisti, ja mani ir audzinājuši par izpalīgu. A nākas. Balvā - tādi pati apmierināti laimīga seja kā pārējiem egoistiem, kurā nav ne pēdas no pieļautas iespējas, ka kāds, varbūt, domā un grib kaut ko pavisam savu.