Dīvaini ir tie cilvēki: es savā bezdarbnieku pārkvalifikācijas grupā tusējos vairāk ar vienu dāmu (pārvalda 1 namu, īpašumā 1 dzīvoklis), nu dāmai gadi kādi 34, (uzņēmusies atbildību par 3-4 cilvēku dzīvēm), protams darba un saskarsmes pieredze viņai ir divkārši, trīskārši lielāka kā man. BET... viņa atļaujas sarunā ar mani rādīt uz mani ar īkšķi. Acīm redzot Alanu Pīzu viņa nav lasījusi... Apbrīnoju es viņu - ar mani ir interesanti parunāties, no manis ir ko mācīties, man ir sakari un iespējas kādas, visdrīzāk, viņai nekad nebūs, man ir "akna" komplektā ar attieksmi un zināšanām, bet viņa ir vienkāršs sieviete-tanks. Un uz mani rādīt ar īkšķi? Drosmīga..... protams es netaisos neko sliktu darīt - man ir pietiekami daudz laika lai izmēģinātu citas metodes, pieņemsim - pievērst uzmanību citiem cilvēkiem - bet nu....