Rīt jāatdod mans mīļais, jaukais, mazais, sarkanais auto, jo beidzas operatīvais līzings, izpirkt negribu. Šodien uzvilku vasaras riepas. Skumji kaut kā. Lai arī auto ir tikai transporta līdzeklis, manta, tomēr.... eck. 120 Ls mēnesī līzingam ir 120 Ls mēnesī ietaupīti.
Pārcilāju pirms 8 gadiem nopirktu jaku, kurai rāvējslēdzējs saplīsis. Varat saukt par lupatlašu filozofiju, vai par zaļo domāšanu - es stiepšu jaku pie šuvējas mainīt rāvējslēdzēju, jo jaka internetā tāda maksā 70 eiro.
Vakar pierakstīju bērnu skolā, puiķis mācīsies skolā, kas atrodas blakus trz mājai. Tā ir labākā skola manam bērnam, bet man vienalga ir skumji - vai no tā, ka bērns beidzot ir liels, vai no tā, ka ceļā turp vien būs jāpavada 1,5 stundas. Sapņoju, ka Lielbērns jau iet skolā, skolotāja bija forša, pat ieteica variantus kā vieglāk ar puiķi tikt galā, sapnī biju skolotājai pateicīga, bet vienalga pamodos uztraukusies.