Mēdz būt dienas, kuras līdzsvaro citas dienas. Mans šorīts līdzsvaroja vakardienas rītu, jo es gulēju ilgi - superilgi - līdz par 10.00, lielbērns bija ierausies man blakus gultā un aizmidzis, sīkbērns pēc nakts karsoņa (pa nakti bija augsta T) tipināja visapkārt grauzdams virtuvē atrastu nekatrīnu. Kaut kādā brīdī aizelsusies sāka riet sune un pamodusies atradu savu mammu iekārtojušos uz šūpuļkrēsla ārā nojumē. Virtuve tīra, spīdoša (paldies MaKo), es vēl miegaina ietaisīju lielo krūzi tējas ar kondišpienu un vaļējām acīm turpināju miegoties :)
satriecoši jauks rīts. Es pat vēl atceros, ka sapnī pēc plūdiem ķēru lielas karpas un stores, kuras bija izskalotas krastā, tieši manā dārzā :)

Tagad gan jāstrādā, saceru pretīgi riebīgu vēstuli, kurā man jāpierāda, ka neesmu kamielis, sīkbērnam atkal ceļas T, bet tas līdzsvaram, lai es varētu noticēt, ka tik labas dienas, kā šī, arī pastāv.