Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2003-05-29 00:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:domīgs

Trešā diena.
Eck - ir beigusies viena liela, piesātināta dzīve viena maza, darbu meklējoša Putneļa dzīvē.. Laba bija, tik slikti beidzās. Da tas pāries...
Tad nu tā - apzvanīju visas tās firmas, kuru adreses 5.dien sameklēju internetā (kopumā - piecus gabalus) un rezutātā viena vakance būs priekš manis jūlija sākumā, no viens firmas vadītājs man izstāstīja visu par apmācības firmām nampārvaldnieku sfērā un iedeva labas adresītes, kur interesēties tālāk. Vienu telefona zvanu es gaidu/atzvanīšu rīt, ar vienu sarunāts randiņš nākam 3.dien un vienai firmai esmu ieviesta datu bāzē. Salīdzinot ar to, kā es sekretāres darbu meklēju 5-7 mēnešus un apmeklēju firmas 100, tad rezultāti ir vienkārši lieliski. Acīmredzot šī darba tirgus niša ir tāda nepārsātināta patlaban. Nu arī tiesa - cilvēku, kuri apzināti gribētu bāzt galvu sfērā, kur konflikti ir neatņemama darba specifika nav nemaz tik daudz. Bet kur tu d.... liksies? Labāk tagad nekā neizbēgamā nākotnē.
Tad vēl biju uz randiņu ar vienu nampārvaldnieku (paldies, jums, mani mīļie cibisti par telefoniņiem). Nu fantastiski foršs randiņš sanāca: pastāstīja man ko dara nampārvaldnieks, ko nedara. Un ieminējās, ka varu paplašināt firmas darbības sfēru uzņemoties dažus namus, kurus firma neuzņēmās tikai tapēc, ka nebija cilvēciņa, kas ieurbtos šajā lietā. Tā nu es kasu savu ne-saraino zodu un baidos. Baidos uzņemties izdevīgu piedāvājumu mani atbalstošu cilvēku kompānijā :D
Vai tas izklausās pēc tā, ka es nepieņemšu piedāvājumu?
Uzklausīšu vēl vienu piedāvājumu arī nākamnedēļ, ij domāšu ko konkrētāk.
Pēc tā visa aizgāju pie savas iemīļotās kosmetoloģes, likos uz kušetes un runāju visu, kas man uz sirc uzkrājies (ticiet vai ne - psihoanalītiķis ne tuvu nestāv) gan to, kā es rakstīju motivācijas vēstuli (kopā ar jums visiem), gan to ka tieši 1.dien man bija līdzi mašīna lai es ērti varētu sakrāmēt savas mantas mašīnā, gam to, ka lai arī es baidos no nezināmā, tomēr man ir liela atvieglojuma sajūta radusies no tā, ka vairs uz to kantori nebūs jāiet, gan to, ka esmu atradusi prieku kustēties, kuru biju pazaudējusi gadu atpakaļ. Viņa, savukārt, klausījās, pārfrāzēja, klausījās un aktīvi uzklausīja kamēr es runāju, runāju, runāju kā balons, kam vajag nolaist, nedaudz, gaisu un vispār - es fantastiski labi izskatoties (un viņai ir taisnība - tas viss tikai pa 2 dienām tapēc, ka esmu laimīga). Viņai pieder daži labi jautājumi par atalgojumu, kurus man pašai sev ir jāuzdod un jāatrod atbildes.

Galvā liela putra no pasaules mīlestības un laimes sajūtas. Rīt (ceturtā diena) zvanīšu tam firmas vadītājam, kas man ar Nr.3 tiek uzskaitīts, nākam 3.dien (astotā mana brīvlaisšanas diena) tikšos ar firmas vadītāju Nr.5, veikšu kopsavilkumu un turpināšu konkrētas pārrunas ar to resoru, kas man pievilcīgāks liksies.

Ar vienu aci skatos kamikadze.lv pa TV. Nu adrenalīna ķērāji...
Neteiksim, ka man patlaban, šajā darba medību procesā nebūtu adrenalīna.
Bet no otras puses - nu ne jau par pakaļas kantainumu maksā naudiņu. Katrs darbs ir saistīts ija ar adrenalīnu, ij ar atbildību. Jo lielāka tā "garoziņa" jo lielāka naudiņa par kuru kurpes iepirkt. Un nesakiet, ka ar kašķīgiem klientiem, iedomīgiem partneriem un bezatbildīgiem strādniekiem es netikšu galā. Nu labi - ja netikšu - vienmēr man būs iespēja iekantēt savu sēžamvietu kādā mazapmaksātā un bezatbildīgā darbavietā, sūroties par to, ka man nav iepēju izaugsmei.


Tātād pēc šīs logorejas viens, beidzot, lakonisks jautājums - varbūt jums ir kādi paziņas, kas dotajā jomā zinoši: Ja ir māja, kur katrs dzīvoklis ir privātīpašums un tiek pieņemts nampārvaldnieks - cik tam tiek maksāts? un par kādiem pienākumiem?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]putnelis
2003-05-31 11:52 (saite)
anonīmusi nedomā....

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?