Jau kuro dienu vīrs vazājās apkārt, mājās nerādās. Laiku pa laikam gribās skaļi kaukt un plēst matus - ārprāc, ārprāc - 2 bērni, mājlopi un viņi visi grib visu vienlaicīgi!
Tad atceros, ka man vairumam paziņu ir 2-3 bērni un neviens neskraida apkārt ar pliku plēsi. Vēl jo vairāk - kāds savā nodabā cīnās ar vemšanām, temperatūrām, lielākām vai mazākām "šaizēm", ij no tilta nelec.
Tad es aprimstos, nomierinos un ar visu tieku galā. A kur d... liksies?
Tikai pusvienos pieslejos augšā, aiznesu katru uz savu gultiņu. Mīlu es viņus, māžu mošķīšus....