ikdienas rūpe
Jāceļas augšā - vairs nevar gulēt līdz 12.00, jo rīt, kā nekā, darbs un būs jāceļas 6.45. Kādas gan tās būs mokas! Tapēc es šodien paātrāk piecēlos.
Muskulīši čīkst kā sen netaisītas durvis, kuras neeļļotas tagad vējā kustās un čīkst, čīkst, čīkst... pie visa vainīgs tas mūsdienu laiks, kad normālam cilvēkam pietiek tiek vien kā aiziet līdz transportam un no transporta uz mājām...... viņš vainīgs! Es ne!
Aizbraukšu uz tirgu pēc visādiem dēstiem - mako teicās uzrakt dobīti.... ij nezinu ko domāt.... dzīvosim, redzēsim.

will be continued....