Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2009-03-14 11:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
[info]shelly ietekmē sapņoju dīvainus sapņus: es biju vīrietis (es bieži vien sapņos esmu vīrietis) un bija otrais pasaules karš, es biju vācu pusē (es spriežu pēc tā, ka ainava visapkārt bija kārtīga un sakopta). Man bija labākais draugs un mēs abi mīlējām vienu sievieti un tā sieviete, protams, mīlēja manu draugu. Sapņa sākumā notika uzlidojums un bumbas sprādzienā mans draugs tika nāvīgi ievainots un būtu bijis pavisam pagalam, ja es viņu nebūtu glābis. Nu vo - draugs nomira, palika sieviete rokas lauzīdama un visa tāda savās žēlabā, ij es, žēlabās par draugu (bet ir jau karš un visi mirst - ko tur mūžu pavadīt žēlabās) ij savā mīlstībā. Sapnī biju štāba virsnieks un mans drarbs slaistīties pa aizmuguri un līdz ar to daudz laika iedziļināties izjūtās un pārdzīvojumos (jomajo - 70% sapņa). Es to sievieti apciemoju, rūpējos par paiku, siltumu, viņas emocionālajām vajadzībām, uzklausīju garajos ziemas vakaros, ij slaucīju asaras. Bet savas izjūtas izklāju garās, neaizsūtītās vēstulēs. Saprotiet paši - sievietei sēras - ja uzplīšos - atvairīs, jo redziet šamai Sēras, ja nezplīšos - rezultāts tāds pats, tikai ilgstošs, ko, kad cilvēku "neēsā uz rokām" viņš nepārtrauc žēlabas. vo dilemma. Sēdēju, ka es, rakstīju vēstules (man jau to vēstuļu apjoms sasniedza pabieza romāna apjomu) un darba uzdevums - aiznest depešu uz štābu. Nu āši ielicis starp paiŗa lapām un pārklājis ar nošu grāmatām (uz kaut kā jau vajag atbalstīt papīra lapas) aiznesu depešu uz štābu, bet tad man sajuka kur ir grāmatas, kur depešas, kur vēstules. Nācās visu ķīpu izņidāt. Štābā manu interesi par klasisko mūziku pamanīja un uzaicināja apmācīt štāba virsnieka dēlu 10-13 g. Nepaklausīsi taču. Nācās 90% laika pavadīt štābā nodarbēs, nevis emocionālos iztirzājumos.
Kādu vakaru, man par brīnumu, manā mājoklī minētā sieviete - ne krāsni nav iekurinājusi, ne kartupeļu pankūciņas sacepusi (līdz šim to viņas mājā darīju es) un maigi tā jautā kas šādam apciemojumu pārtraukumam par iemeslu. Aji man jau "novītis" kaut kur uz viņu. Es paskaidroju, ka vot mīlu, ka vot gribu, bet mūzīgi gaidīt neesmu ar mieru, ij uzplīties ar savu mīlu uzskatu par netaktisku. Lai domā pati. Es "uz rokām"esmu gatavs nest bērnus, cilvēkus, kuriem ir izaugsme, potenciāls, bet ne pieaugušos, kuriema pašiem ir jāstāv un jādzīvo tālāk.
Un pamodos.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?