Mēdz gadīties, ka noskatītās filmas neliek mieru, tās skan ausīs, tās mirguļo acu priekšā un liek tam muļķīgajam muskulim, kuru sauc par sirdi, pukstēt kaut kā savādāk. Gan jau tad, kad visi iepaidi būs sagūlušies savās vietās kā dzīpari adījumā - tad man būs grūti rakstīt un es arī neko neuzrakstīšu....
Viena no fascinējošākajām lietām ir mūzika no filmas "Hero". Ilga, dzīva skaņa, kura ir pirkstu raustītu stīgu vibrēšana - nu tā, kā vibrē nervs, kad pretiĪ stāv cilvēks, kas ir ļoti svarīgs. Pēc tam skatījos vēl 2,5 filmas, bet iemigu ar šo skaņu ausīs.
Otra no lietām - vakar (sestdien) viena no Latvijas TV programmām vēlu vakarā rādīja dīvainu filmu "Krēslas zonas" stilā - par to, ka ASV sācies kaut kāds vietējais karš un kaut kāda vietējā reliģija ir ieņēmusi valsts reliģijas statusu. Un tā vietējā reliģija ir visai eupatna - tā balstīta pilnībā uz Veco Derību - sievai būt vīra īpašumam, sievietes nestrādā vispār, un tur muti. Gadījumā, ja sieva ir neauglīga, tiek ņemta kalpone, kura tiek likta uz sievas ceļiem, tiek vīra izdrāzta ar nolūku radīt bērnu Vecās Bībeles citātu pavadībā, kas likumīgi skaitās par likumīgo pāra bērnu. Valsts šo lietu atbalsta visādos veidos - likumīgās sievas tērpjas zilā krāsā, ir godājamas un cienījamas, dotās "kalpones" tiek valsts sagatavotas, tiek reliģiski apmācītas un tērpjas sarkanās bezizmēra drēbēs. (sarakstīju palagu ar sižetu, bet neticu, ka kādam tas ir interesanti - par to izdzēsu). Piemēram aina - "Kalpones" dzīvo kazarmās, guļ vienā zālē rindās, kā bernudārzā es gulēju. Kas ir piedzīvojis to pašu - sapratīs. Ja kādam ir pretenzijas pret esošo valdību/reliģiju - uz koloniju prom un suņu barībā iekšā.
Vo. Par to ir mans stāsts. Par patriarhālismu Vecās Derības stilā. Ja patīk "Krēslas zonas" tipa filmas - ir vērts papūlēties atrast filmuci un pamurgot pāris naktis rīstoties.
Vēl es šīs Lieldienas domāju par dzenu. Es par to domāju visu laiku. šodien tiek manis apbižots - trennējos vārdos un terminos. Labi, ka viņš pārāk nenervozē - tas ir labi. Tātad var turpināt spēlēties.
Vo - iešu, ka es dzert (piedzerties) un ēst - par ko tad mako picu cepa?