Jāatzīstas - man kārdeiz bija diezgan nopietnas izredzes kļūt par dziednieci, ekstrasensi u.c. paraleli apdāvināto. Es āderes varēju redzēt, auras, virs svētakmeņiem zīmes redzēju, spēju atrast līdz tam nezināmus lielus akmeņus ieaugušus zemē. Bet kopš viens koklētājs/zintnieks mēģināja svētvietā veikt auglības rituālu izmantojot to, kas bija pie rokas, t.b. mani, es apzināti no savām spējā atteicos. Nu nevaru nodarboties ar augsto un cēlo - uz reiz atmiņā parādās taukains skalps pārsiets ar zeķu sienao auklu, t.b. prievīti, un skaisti, reti zobi.