Mana omīte lika šamajām bēniņos bļodas ar cementu, kas sajaukts ar miltiem. Un blakus ūdens bļodiņu - lai padzeras. Tas bija laikam Nehumāni - iedomājies, kā ir, kad iekšā sacietē betons? Bet tagad esot indes, kas to lopiņu nokauj nesāpīgi un viņš ne smird kādā pažobelē, bet kļūst par mūmiju - izkalst nākamajām paaudzēm...
Ja viņas negrauztu pakšus, naktīs nerīkotu diskotēkas virs galvas un neēstu putnu pārtiku - man nebūtu nekādu iebildumu sadzīvot.