njā, minēt pirmos režisorus, kas man iešāvās, laikam nebija pārdomāti, bet tas sūds. Jā, bet anyway minēju tos režisorus, kas pirmie ienāca prātā- salīdzināt Fellīni un Tarantīno vispār nav iepējams, protams, prieks, ka varu kādam cilvēkam pašapmierinātībā iespurdēties- viņai ir aprobežota domāšana, bet taisnība vinalga ir un paliek tam cilvēkam, kurš saprot, ka viņam ir taisnība. Mīlēt Fellīni par to ka viņš ir astēts man prieks,ņirgāties ar Tarantīno par vardarbību man prieks, arī par Kubrika vardarbību Mehāniskajā apelsīnā prieks ir man un par viņa fantāziju arī prieks, Trīru es teju mīlu, jo viņš liek man raudāt, jā arī Linčš man patīk, jo no smadzenēm spēj dzēšgumiju dabūt gatavu, arī Streičs malacis, ka uztaisījis vismaz vienu filmu, kura patīk visai tautai, Podnieks un Piesis starpcitu arī nav zemē metami, tik žēl tauta piemirsa- laikam grūti sagremot bij, jā, Grīnvejs- forš dzēks- daudz kaisles un cilvēkmiesas ķidāšanas, Kopola malacīte, foršu filmu ar Mureju uztaisījusi, Bertuluči žetons par Sapņotājiem...man turpināt? Jā, piedodiet, atkal minēju tos kas pirmie iešāvās, būs jums ko patrenkāt... varbūt popkorna prātam to grūti iedomāties, bet kino varbūt ne tikai izkalide, bet ko es te...man jau nav žēl, rijiet tos čipsus, paskatieties Džekiju Čanu un guliet saldi savā mietpilsoniskajā miedziņā. Arlabunakti.