Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2003-01-23 14:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Māksla un reālā dzīve
Es esmu lietotājs. Man ir nauda. Bet man nav ko nopirkt.
Skatos izdevumos mākslinieku darbus un kā cilvēks līdzi jūtu par to, ka viņiem nav naudas, dzīve grūta un neviens māksliniekus nesaprot. Es - kā pircējs nesaprotu:
Es gribu nopirkt skaistu trauku komplektu - bet tie ir vai nu neērti, smagi vai nelietojami. Es gribu nopirkt vāzi - bet tā ir vai nu pelēka vai arī tāda pašmāksla, ka puķes tur izskatās liekas. Par lampām nerunāsim... darinātie priekšmeti prasa pret sevi telpu, īpašu izstādes attieksmi, fonu. Bet mana māja nav izstāžu telpa - es gribu ap sevi individuālus, ar domu pagatavotus priekšmetus kurus var arī lietot, bet tādu nav.
Iešu ka es uz lielveikalu iepirkties. Tur arī atstāšu savu naudu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]entropy
2003-01-25 22:19 (saite)
Man i tāpat - nauda ir, bet, kad aizej uz veikalu, saproti ka tur reāli nau nekā tāda ko tu būtu gatavs pirkt un būtu priecīgs ka esi nopircis. Kad uznāk nejauka vēlme kauko nopirkt, atliek aizžmiegt acis un ņemt kautko.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]putnelis
2003-01-28 12:26 (saite)
tieši tā. Un tie mākslinieki, kas to saprot (pat ja viņi neko īpaši sakarīgu nesataisa), tiek iecelti salavas un popularitātes saulītē. Sk. frizierus, drēbniekus

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?