Latvieši un viņu leģendas
Viena no latviešu leģendām skan: "ko tad mēs, mēs jau neko - tāda maza tautiņa, mazs bērniņš krustcelēs..." es ienīstu šo leģendu un katru reizi, kad kāds manā tuvumā min šos vārdus, nodrebu un mēģinu apvaldīt dusmas. Ir daudz mazākas par mums valstis - Luksemburga, Vatikāns (kas visa valsts ir Rīgas lielumā). Bet kaut kā viņiem neienāk prātā ne pīkstēt, ne nodarboties ar pašnožēlošanu.
Šai leģendai nāk komplektā personīgās nevarības sajūta un atteikšanās rīkoties. Nu ja nepatīk tā ES - tad nepērc tās preces, neklausies radio, neskaties filmas - mums pašiem ir gana ko skatīties, klausīties, ēst un dzīvoties..., bet nē - padodas un iznīkst depresijā (dusmu klusā izpausme), mērcējās pašuzpūstā pārākuma izjūtā kratot infantilu intelektuālismu.