Bijām uz kārtējo apskati pie neirologa. Bērnelis vesels. Tfu-tfu-tfu.
Pateica vienīgi, ka autosēdeklītī bez jēgas par agru sēdināt tā kā es to daru - kad brokastis, pusdienas taisu vai vienkārši šiverējos apkārt. No 4-5 mēnešu vecuma - tad tikai. Nozīmēja masāžas - tjipa labo kājiņu šķībi pie zemes liek.
Mēģināja Mazumu saraudināt lai salīdzināt vai acis ir vienādas (man tāda aizdoma, ka nav), bet šamais ne par ko nebija piespiežams raudāt - smaidīja un mēli rādīja.