laiku pa laika, psihologijas studiju ietveros, ik pa laikam uzpeld tads koncepts no pozitivas psihologijas, ko deve par "gratitude journal" (latviski laikam pateicibas dienasgramata?). vienmer tas licies kaa taads naivuliisu prikols, ko spej pilnvertigi pielietot tikai kkaadi rietumeiropiesi no turigam, stabilam gimenem, bet noteikti ne jau cilveks, kas izdzivojis visas post-padomju vides traumas. nu vot, ironiska karta, es pats biju naivs taa domajot. pedejo menesu laikaa, veiksmigi esmu pieradijis pretejo, izstradajot vismaz savaa galvaa ko konceptuali lidzigu tai pateicibas dienasgramatai. tas dzili saistas ar manu neseno ierakstu par to, kaa es diiloju ar vientuliibu atrodoties trimdaa. es vienkarsi loti daudz domaju par savu gimeni un draugiem, par to, kur sobrid dzive atrodos, par to cik loti man cepii taas lietas ar kuram sobrid nodarbojos.

protams, tas viss pateicibas prikols neaizeeno domas par kkaadaam gruziigaam lietaam, kas notiek apkart. bet, pienemsim, nemot vera manu aizrausanos ar socialajam zinatnem un filozofiju, es vnks zinu, ka no sis aizrausanas gustu nepieciesamos instrumentus, lai kaut nedaudz pieliktu pirkstu tuvakaja nakotne ari to problemu risinasana. taa ir reciprokaala sistema, kur vienaa galaa iet ieksaa gruzons par tiem sudiem, kas mani iegruzii un otraa galaa iet ieksaa taa apzina par to ieprieksmineto instrumentu pielietojamibu. tad pa visam citu galu, sii sisteema generee nebeidzamu kaisli tajaa ar ko sobrid nodarbojos.

katraa zinaa, es praataa esmu izstradajis sisteemu, kura gandriz nekondicionali spej saglabat manii garu turpinaat dragaat uz prieksu. un par to esmu pateicigs visiem, kas palidzejusi nostadit manu rakursu tada virzienaa, lai spetu izstradat sadu sistemu. tai skaitaa mana gimene un draugi.