Inga Dzintare ([info]pukjiic) rakstīja,
@ 2004-02-22 21:41:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
..atkaartojos..bet atradu, un asaras leenaam paarklaaja manus vaigus..
rakstiiju zinju peec zinjas,
Atbildi gaidiiju dienu peec dienas,
gruuti man bija un skjita,
Ka kaut kaa nepietiek...
Shis veesums un atstumtiibas sajuutas,
Tas tieshaam ir gruuti...
Gribeeju rakstiit, lai sasilda,
Lai samiiljo, lai ir kopaa ar mani,
Sirds teica Jaa, praats Nee.
Kam ticeet? Kam dot celju?
Sirds pati saviem speekiem
Tika uz priekshu...
Vai pareizi dariiju,
Ka ljaavu miilestiibai
Dariit savu?!



Atceros kaadas emocijas, juutas mani paarnjeema shajaa laikaa, kad saraxtiiju sho murdzinju...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]feidy
2004-02-22 22:56 (saite)
paac me izlasiija shito dzejoli tieshi iistajaa mirkli un tagad ir neapraxtaamas sajutas!!!!!cik kruti ka te ienaacapraataa tadu uzraxtiit te!!!:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?