Augusta Debesis

Imho, vecāku līdzatbildība vairāk attiecas uz pašvērtības celšanu kā šitādu, mazāk uz konkrētu reakciju uz konkrētām lietām vai uzbraucieniem. Var jau būt, ka tagad būtu neiejūtīgi vecākiem prasīt, kādas bija viņu attiecības ar meiteni, kad viņi viņai bija pēdējo reizi pajautājuši, kā viņa jūtas, ko domā un kas viņai bija svarīgi. Bet tomēr - tas varētu būt bijis izšķiroši svarīgi, lai bērns tomēr neizlemtu izstāties no dzīves.
Vai tagad (domāju - virtualitātes laikmetā) pusaudžu pašnāvības tiešām ir statistiski vairāk vai tikai lielāks troksnis ap tā nekā pirms gadiem 20 / 40? Varbūt jūs tur studijās varat šo izpētīt?

(Reply)(Parent) (Thread)

meh, mēs jau neesam sociologi. Bet brīvā brīdī es varētu akadēmiskajās krātuvēs šo to pameklēt;
+ vēl jāatceras viena lieta - šodien par katru pašnāvību tu uzzini, jo ir pieslēgušies mediji, kas paņem un visu uzpūš pārākajā pakāpē. Pirms padsmit gadiem gan sīkie, gan lielie suicidojās uz vella paraušanu, taču statistika nebija oficiāli pieejama.

(Reply)(Parent) (Thread)

Nu es tā kā par to pašu - ka patiesībā pašnāvības ir mazāk vai tikpat, bet mediju rezonanse tās padara par publisku cirku vai teātra izrādi.

(Reply)(Parent)

Tikai lielāks troksnis.

Statistiski vismaz LV ar katru gadu pusaudžu pašnāvību tieši otrādi, ir mazāk. (un tāpat, vai atceries kādu gadu lasījis kaut 10 rakstus par pusaudžu pašnāvībām Latvijā? Kaut piecus?)

(Reply)(Parent)