(no subject) |
---|
Imho, vecāku līdzatbildība vairāk attiecas uz pašvērtības celšanu kā šitādu, mazāk uz konkrētu reakciju uz konkrētām lietām vai uzbraucieniem. Var jau būt, ka tagad būtu neiejūtīgi vecākiem prasīt, kādas bija viņu attiecības ar meiteni, kad viņi viņai bija pēdējo reizi pajautājuši, kā viņa jūtas, ko domā un kas viņai bija svarīgi. Bet tomēr - tas varētu būt bijis izšķiroši svarīgi, lai bērns tomēr neizlemtu izstāties no dzīves. Vai tagad (domāju - virtualitātes laikmetā) pusaudžu pašnāvības tiešām ir statistiski vairāk vai tikai lielāks troksnis ap tā nekā pirms gadiem 20 / 40? Varbūt jūs tur studijās varat šo izpētīt? |
| |