Augusta Debesis

par šo domāju ilgi un dikti.
Situācija sucks, protams.
Taču man nav saprotams, kāpēc tagad viss tiek novelts uz vidi. Ir jāsaprot, ka ir web 0.3, ka nekas vairs nav tā, kā bijis agrāk, un mēs dzīvojam ne tikai realitātē, bet arī virtualitātē.
Protams, skolu programmas ir nepilnīgas, taču nupat jau nepieciešamība pēc internetmācības sāk kļūt brēcoša. Internetmācības tādā ziņā, ka stāstīt par to, kā (iz)dzīvot internetos. OK, man, vecai web sēnei, tas šķiet jokaini, taču redzot/ dzirdot, kā tas ietekmē sīkos, sāk kļūt baisi.


Tiem, kuri kliegs, ka bērnus jāaudzina ne tikai skolai, bet arī vecākiem - apsitieties ap koku trīsreiz, un saprotiet, ka arī vecāki var nebūt izauguši līdz tam, kas te realitātē/ virtualitātē notiek.

(Reply)(Thread)

Imho, vecāku līdzatbildība vairāk attiecas uz pašvērtības celšanu kā šitādu, mazāk uz konkrētu reakciju uz konkrētām lietām vai uzbraucieniem. Var jau būt, ka tagad būtu neiejūtīgi vecākiem prasīt, kādas bija viņu attiecības ar meiteni, kad viņi viņai bija pēdējo reizi pajautājuši, kā viņa jūtas, ko domā un kas viņai bija svarīgi. Bet tomēr - tas varētu būt bijis izšķiroši svarīgi, lai bērns tomēr neizlemtu izstāties no dzīves.
Vai tagad (domāju - virtualitātes laikmetā) pusaudžu pašnāvības tiešām ir statistiski vairāk vai tikai lielāks troksnis ap tā nekā pirms gadiem 20 / 40? Varbūt jūs tur studijās varat šo izpētīt?

(Reply)(Parent) (Thread)

meh, mēs jau neesam sociologi. Bet brīvā brīdī es varētu akadēmiskajās krātuvēs šo to pameklēt;
+ vēl jāatceras viena lieta - šodien par katru pašnāvību tu uzzini, jo ir pieslēgušies mediji, kas paņem un visu uzpūš pārākajā pakāpē. Pirms padsmit gadiem gan sīkie, gan lielie suicidojās uz vella paraušanu, taču statistika nebija oficiāli pieejama.

(Reply)(Parent) (Thread)

Nu es tā kā par to pašu - ka patiesībā pašnāvības ir mazāk vai tikpat, bet mediju rezonanse tās padara par publisku cirku vai teātra izrādi.

(Reply)(Parent)

Tikai lielāks troksnis.

Statistiski vismaz LV ar katru gadu pusaudžu pašnāvību tieši otrādi, ir mazāk. (un tāpat, vai atceries kādu gadu lasījis kaut 10 rakstus par pusaudžu pašnāvībām Latvijā? Kaut piecus?)

(Reply)(Parent)

Neliela vispārēja piezīme: web3.0, web3.0, taču man ir bik bail, ka, pateicoties visādiem idiotiem-troļļiem, web4.0 vai web5.0 būs tāds, kur Tu nevarēsi ij ne bitu iepīkstēt, neapliecinot savu identitāti, neierakstot 3x vārdu un personas kodu, un nepiekrītot 10 dažādiem lietošanas noteikumiem krietna žurnāla biezumā, jo tur, kur nav savstarpējas cieņas, tās vietā ātri nāk runga - līdz šim vēsturē visas vides, kuras tiek izmantotas ļaunprātīgi, ir tikušas pakļautas formālai kontrolei.

(Reply)(Parent) (Thread)

Godīgi? Es tikai priecāšos, kad anonimitāte internetos būs izskausta līdz minimumam.

(Reply)(Parent) (Thread)

Totālais caurspīdīgums ir opcija, protams, taču palikt pavisam bez iespējas kaut ko pateikt, neuzrādot vārdu un uzvārdu - nē, man tas neliktos forši.

(Reply)(Parent)