Augusta Debesis

Es tieši par to runāju, tikai ar piebildi, ka mīlestība nemēdz būt tīrā veidā.
Es ticu, ka var altruistiski mīlēt dzīvi, var mīlēt sevi un savu darbu, bet no otra mēs vienmēr kaut ko tomēr gaidam.

(Reply)(Parent) (Thread)

atkal tas "mēs"

(Reply)(Parent) (Thread)

Labi, labi - ES!!
Bet man tomēr gribētos dzirdēt, ko JŪS teiktu, ja viss būtu mazlietiņ savādāk.

(Reply)(Parent) (Thread)

ja ir savādāk, es to nesaucu par Mīlestību:)

(Reply)(Parent) (Thread)

Respektīvi, ja tas otrs nav Tev blakus, tad Tu to nesauc par mīlestību?

(Reply)(Parent)

nē, nē, MUMS jau nekad nekas TĀDS nav bijis, MĒSs taču neko nezinām un nesaprotam. MUMS jau viss vienmēr gludi un pa lielceļu..

es šoreiz pie Str - to visu var nosaukt dažādi, bet tur nav runa par Mīlestību. kaisle, pieķeršanās, draudzība, atkarība etc.. bet ne Mīlestība.

(Reply)(Parent) (Thread)

nu ja:)

(Reply)(Parent)

Mīlestībai nav definīcijas. Nevienā psiholoģijas grāmatā. Tāpēc, ES neuzdrošinos apgalvot, ka Tā Tur IR mīlestība un Tā Tur NAV.
Bet, ja Tu esi atradusi definīciju - Es ļoti labprāt to uzzinātu, jo daudzi ir jautājuši, bet es vēl nekad neesmu spējusi apgalvot, ka neapšaubāmi zinu, kas tas ir.

(Reply)(Parent) (Thread)

Tieši tāpēc, saule.
Kad Tā Ir, Tev vairs nevajag definīcijas, ne priekš sevis ne citiem, Tu vienkārši esi tajā, un nav ne domu, ne šaubu, ne vārdu, nekā.

(Reply)(Parent) (Thread)

Es znu, ka nav. Tā ir tikai sajūta. Vārds, kuram nav taustāma seguma.
Labi - pārlasīšu "Mīlestības jaunās teorijas", bet tur manuprāt arī netika atbalstīts altruisms, kā mīlestības neatņemama iezīme.

(Reply)(Parent)

"tik daudz patiesību pasaulē. nojukt var, ja nav savējās" teica I.Ziedonis. Grāmatās ir citu patiesības. nemeklē tur savējo.

(Reply)(Parent)

Gaidam jau gaidam (es neesmu Māte Terēze), tik vienā gadījumā tas viss, kā TU saki nāk komplektā un Tu pat neatšķir, kas ir kas, mīlestība=gaidas, ka piepildīsies mūsu priekšstati, mīlestība=cerības, ka otrs būs tāds, kādu mēs savā galvā viņu esam uzzīmējuši, mīlestība=vilšanās, ka viņš neuzvedas/nedomā nedara to, kā pēc MANIEM rāmjiem viņam būtu jāuzvedas/.../..., mīlestība=škrobe par to, ka viņš mīl citādi, nekādi es esmu izdomājusi, ka viņam būtu jāmīl; otrā gadījumā Tu skaidri redzi, kur ir mīlestība, tas Lielais un Skaistais, un Neaprakstāmais, un kur ir visas Tavas prāta fīčas, EGOISMS, un tā tālāk un tā joprojām, un Tu redzi, ka tam nav galīgi nekāda sakara ar Mīlestību:)

(Reply)(Parent) (Thread)

Es nelieku Viņu rāmī, es mīlu arī to Viņa daļu, kura mani kaitina, Viņš neatbilst nekādiem maniem priekšstatiem par to kādam jābūt manam partnerim, bet viņš ir vienīgais, kuru vēlos blakus. Viņš nav blakus tad, kad man visvairāk vajag, bet es Viņu mēģinu saprast.

Sen-jau kādus piecus gadu atpakaļ, bija kāds kurš iemācīja pieņemt otru bez rāmīšiem. Līdz kaulam.

(Reply)(Parent) (Thread)

Ok.
Bet Tu sacīji, ka gaidas un vēlmes Tev ir vienā maisā ar mīlestību? Vai arī es ne-tā sapratu.

(Reply)(Parent) (Thread)

Jā-gaidas ir komplektā ar mīlestību, bet tas nenozīmē, ka es mēģinu/gribu Viņu pārveidot. Ja Viņa atšķirības ir tik nopietnas, ka tās man sagādā vairāk sāpju, kā prieka, tad ir vienkārši jāaiziet.
Es esmu laimīga par mīlestību, tad, kad jūtu, ka arī mani mīl (bet pieļauju, ka Viņš mīl pavisam savādāk kā Es), un Es ciešu, ja mani nemīl, tas no kura Es gribētu to tomēr sagaidīt.

(Reply)(Parent) (Thread)

Man joprojām ir ko teikt, bet tas viss jau vairs nav priekš cibas.

(Reply)(Parent) (Thread)

Raksti uz @
Man tagad jārok līdz patiesībai!!

(Reply)(Parent) (Thread)

Tagad un tūlīt? Varbūt Tu vari atlikt malā lāpstu un pagaidīt ar rakšanu līdz randiņam?:)) Vismaz pēc manām sajūtām rakstiski nebūs tas efekts, kas mutiski;)

(Reply)(Parent) (Thread)

labi! Tikmēr es parakšos citos dārziņos :)

(Reply)(Parent) (Thread)

:)) lieliski, un tad pastāsātīsi, ko labu izraki

(Reply)(Parent)

Nepiekrītu. Tas patiesībā ir tas augstākais - iemācīties mīlēt bez gaidīšanas. Skaidrs, ka vairums gaida, bet taisnība ir, ka īsta Mīlestība gan negaida. Tā nepazīst baiļu, nožēlas, nav aizskaroša un neko pretī negaida.

(Reply)(Parent) (Thread)

Tas par ko Tu runā saucas - literatūra. Ne dzīve.

(Reply)(Parent) (Thread)

Kā jau teicu - vairumam tā tiešām ir literatūra. Es zinu, ka tā IR dzīve - es zinu, kā tas ir. Man tā ir dzīve.

(Reply)(Parent) (Thread)

Viņš Tev ir blakus?

(Reply)(Parent) (Thread)

Jā

(Reply)(Parent) (Thread)

Parunāsim par šo pašu, kad vairs nebūs.
Tad, kad man bija - es ar "dziedāju" šo pašu "dziesmiņu"-nekāda lielā māksla.

(Reply)(Parent) (Thread)

Patiesībā - visai drīz nebūs, un tieši tādēļ es atļaujos dziedāt "šo dziesmiņu" - jo zinu, kā jūtos attiecībā uz viņu.
Lai vai kā - tas tiešām ir grūti - mīlēt bez nosacījumiem - bet tāds stāvoklis IR sasniedzams. Tikai jāzina un jātic, ka tāds eksistē. Tas nāk reizē ar saprašanu par Dievu. Jā, no OK - varam šeit arī beigt, visticamāk, Tu nemaz nevēlies klausīties manos prātuļojumos par Dievu :)

(Reply)(Parent) (Thread)

Par Dievu tiešām ne :)

(Reply)(Parent)