Nepiekrītu. Tas patiesībā ir tas augstākais - iemācīties mīlēt bez gaidīšanas. Skaidrs, ka vairums gaida, bet taisnība ir, ka īsta Mīlestība gan negaida. Tā nepazīst baiļu, nožēlas, nav aizskaroša un neko pretī negaida.
Tas par ko Tu runā saucas - literatūra. Ne dzīve.
Kā jau teicu - vairumam tā tiešām ir literatūra. Es zinu, ka tā IR dzīve - es zinu, kā tas ir. Man tā ir dzīve.
Parunāsim par šo pašu, kad vairs nebūs.
Tad, kad man bija - es ar "dziedāju" šo pašu "dziesmiņu"-nekāda lielā māksla.
Patiesībā - visai drīz nebūs, un tieši tādēļ es atļaujos dziedāt "šo dziesmiņu" - jo zinu, kā jūtos attiecībā uz viņu.
Lai vai kā - tas tiešām ir grūti - mīlēt bez nosacījumiem - bet tāds stāvoklis IR sasniedzams. Tikai jāzina un jātic, ka tāds eksistē. Tas nāk reizē ar saprašanu par Dievu. Jā, no OK - varam šeit arī beigt, visticamāk, Tu nemaz nevēlies klausīties manos prātuļojumos par Dievu :)