Gaidam jau gaidam (es neesmu Māte Terēze), tik vienā gadījumā tas viss, kā TU saki nāk komplektā un Tu pat neatšķir, kas ir kas, mīlestība=gaidas, ka piepildīsies mūsu priekšstati, mīlestība=cerības, ka otrs būs tāds, kādu mēs savā galvā viņu esam uzzīmējuši, mīlestība=vilšanās, ka viņš neuzvedas/nedomā nedara to, kā pēc MANIEM rāmjiem viņam būtu jāuzvedas/.../..., mīlestība=škrobe par to, ka viņš mīl citādi, nekādi es esmu izdomājusi, ka viņam būtu jāmīl; otrā gadījumā Tu skaidri redzi, kur ir mīlestība, tas Lielais un Skaistais, un Neaprakstāmais, un kur ir visas Tavas prāta fīčas, EGOISMS, un tā tālāk un tā joprojām, un Tu redzi, ka tam nav galīgi nekāda sakara ar Mīlestību:)
Es nelieku Viņu rāmī, es mīlu arī to Viņa daļu, kura mani kaitina, Viņš neatbilst nekādiem maniem priekšstatiem par to kādam jābūt manam partnerim, bet viņš ir vienīgais, kuru vēlos blakus. Viņš nav blakus tad, kad man visvairāk vajag, bet es Viņu mēģinu saprast.
Sen-jau kādus piecus gadu atpakaļ, bija kāds kurš iemācīja pieņemt otru bez rāmīšiem. Līdz kaulam.
Ok. Bet Tu sacīji, ka gaidas un vēlmes Tev ir vienā maisā ar mīlestību? Vai arī es ne-tā sapratu.
Jā-gaidas ir komplektā ar mīlestību, bet tas nenozīmē, ka es mēģinu/gribu Viņu pārveidot. Ja Viņa atšķirības ir tik nopietnas, ka tās man sagādā vairāk sāpju, kā prieka, tad ir vienkārši jāaiziet. Es esmu laimīga par mīlestību, tad, kad jūtu, ka arī mani mīl (bet pieļauju, ka Viņš mīl pavisam savādāk kā Es), un Es ciešu, ja mani nemīl, tas no kura Es gribētu to tomēr sagaidīt.
Man joprojām ir ko teikt, bet tas viss jau vairs nav priekš cibas.
Raksti uz @ Man tagad jārok līdz patiesībai!!
Tagad un tūlīt? Varbūt Tu vari atlikt malā lāpstu un pagaidīt ar rakšanu līdz randiņam?:)) Vismaz pēc manām sajūtām rakstiski nebūs tas efekts, kas mutiski;)
labi! Tikmēr es parakšos citos dārziņos :)
:)) lieliski, un tad pastāsātīsi, ko labu izraki
| ![](http://klab.lv/palimg/shadow/bottomright/tr.gif/ptffffff000000) |