Nu jā, zināšanas. Tieši tā. Sasodīc, es vēl ļoti labi atceros savus 16. Nebiju jau nekāds paraugmeitēns... tāpat gāju uz disenēm, iemalkoju aliņus, uzpīpēju, vakaros rakstīju dzejoļus un jutos pati sev baaaigi pieaugusi un gudra... (bet tas pāriet:)):) Bet tai pat laikā es nekad nebūtu izdomājusi, ka iet nodarboties ar prostitūciju ir labāk un prātīgāk, nekā iet meklēt palīdzību kaut vai uz to pašu sasodīto miliciju... vai kaut vai sākt ar skolu - iet un runāt ar kādu tur (Liljas vienīgā rīcību šai sakarā bija par sūdīgi uzrakstītu kontroldarbu pasūtīt skolotāju pāris mājas virzienā taisni). Viņa tiešām rīkojas kā maza (bet pavisam maza), apmulsusi meitene, nevis kā 16-gadīgs cilvēciņš, kuram tomēr būtu jābūt kaut kādai MINIMĀLAI pieredzei. Starp citu, "ielas bērni" mēdz būt pat ļoti piesardzīgi un aizdomīgi, un spējīgi pastāvēt par to, kas "savs". Visi viņai uzdirš (es atvainojos), bet viņa ņem un atkal notic pirmajam pretimnācējam, kuru pazīst pāris stundas. Nu jā, protams, ir vēlme ticēt (kaut kam vai kādam), bet vai tiešām visi tie mēsli nespēj radīt pat mazāko piesardzības izjūtu?? Viņa pat ne reizes tā kārtīgi nepajautā - kas tas par darbu tur būs, tikai ar laimīgu smaidu jau atkal kravā mantiņas pat nezinot, kurā virzienā dodas, jo to, kur atrodas Zviedrija, nezin. Tā kā tāds naktstauriņš, kurš skrien uz gaismu. Bet tauriņam var saprast stulbumu, jo dieviņš smadzenītes vispār nav piešķīris. Tāpēc es arī šai filmā izdzīvoju emociju gammu no dziļa žēluma (kad tā viņas "māte" aizbrauca) līdz pat dusmām + vēl riebumu pret šādu "vīriešu" pasugu, kas bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem izmanto šādaus bērneļus (viņai taču ģīmītī rakstīts, ka bērniņš, nevis sieviete)...