psiho_analitike [entries|archive|friends|userinfo]
psiho_analitike

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 11th, 2010|05:06 pm]
man šķebina skatīties uz to pārlaimīgo pārīti draugiem.lv. Un ta ne man skauž, bet vnk viņi ir tik saldi, ka sīrpus nevis vienkārši līst, bet burtiski pludo ārā no viņiem.
''ak tu mans pupuķīt'', ak tu mana landžiņa, tu man ļoti, ļoti, es tev ļoti ļoti, manu mīļumiņ utt utjp.
VEMT GRIBAS!
goda vārds. nu kur var būt tik banāli cilvēki? nē nu es saprotu, ka katram cilvēkam banalitates līmenis atšķiras un kas vienam šķiet banāls, otram tas liekas pilnīgi normāli, bet nu CMON - publiski laistīt savu sīrupu, - nu saņemās, cilvēki. tam ir domāti brīži vienatnē un tāda opcija kā vēstules, kuras neviens cits izņemot viņus abus nevar izlasīt.
vajag savākties, bet nevis laisīties apkārt izsakot viedokli četreiz dienā vienam par otru un liekot kopīgās un banālās bildītes.
...
jā, varbūt arī skauž
link6 comments|post comment

[Mar. 11th, 2010|11:43 am]
šodien pamodos jau astoņos no rīta un jutos pilnīgi izgulējusies:) tā nu gan būtu forša sajūta, ne - ej gulēt vienos, bet celies astoņos, un gulēt vairs negribas, viss ir super, saulīte laukā spīd, pavasaris nāk :)
man ļoti patika vakar iziet laukā un sajust to silto gaisu, kas vistiešākajā veidā saistās ar pavasari.
galnais..es te dzīvoju jau kādus četrus gadus, bert nekad tā lāga nebiju apstaigājusi mājas, kas te ir - nu pavērot, kāds ir iekārtojums un kas vēl nav redzēts.
neko, saģērbos vakar, mūzika uz ausīm un aiiet. pastaigājos, un redēju vienu pamestu ēku, kas man mazliet atgādināja bērnudārzu kurā es gāju, bet pavisam citā Latvijas malā. viņš pēc konstrukcijas bija funkcionālisma stils, ar orandžiem ķieģelīšiem. tad kaut kā atsauca atpakaļ māju sajūtu...
tad, eju garām vienai daudzstāvenei un nāk man pretī krievs. zin, tāds uz gadiem 40. un tajā bravūrīgaja gaitā. un nāk un skatās uz mani un es jau paspēju nobīties, aks nu būs - vilks laukā nazi un piedraudēs atdot man pēdējo naudu vai ko? bet nē, es atviegloti uzelpoju, kad viņš pagāja garām.
nē nu es jau arī ģeniālā - pus7 vakarā vazāties pa krievu rajonu...
pēc tam izgāju cauri taciņai, kura ir skiasti izstaigāta apkārt milīgai sniega čupai. starp citu, agrāk vasarā taš čupas vietā bija taciņa. es neinu, kur ir loģika sakrāt tur sniegu, un mēģināt dreifēt apkārt ar ļoti lielu iespējamības koeficientu nožauties.
pēc tam, piegāju pie savas mājas, skatos - oo, visiem jau labi pazīstamais baltais kaķis! viņš kādam te pieder, bet tas kaķis ir tik drošs, ka viņu laiž laukā staigāties bez pieskatīšanas. un es piegāju pie viņa un secināju, ka nekad tik lielu un baltu kaķi nebiju redzējusi, jo vioņš tiešām ir milzīgs. ta kā vidēja izmēra suns. un viān aste ir ta kā putekļu slaukāmais tikai vēl lielākaa un kuplāka. glaudīju viņu un tā arī nevarēju saprast - tauciņi vai vienkārši lieli kauli..? :)))
savukārt, ja sievietei kaut kur ir vairāk nekā vajag, tad neviens nerunā par lieliem kauliem, bet gan rāda ar pirkstu - redz, kāda noēdusies. fui. briesmīga attieksme. kāpēc gan sievišķīgas formas sieviete nevar būt skiasta? šai pasaulē tā domāšana butu radikāli jāizmaina. diez kādreiz nāks atpakaļ renesanses un baroka laika domāšana? saproties, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais:)
nu kas vēl.. ā, vakar ar māsu un viņas draudzeni iedzērām bik bonīti. bāc, es ielēju sev tikai 50 gramus, sajaucu ar kolu, bet jau pēc pāris malkiem man iesita pa galvu. maz meitenei vajag, ne? :) jo agrāk es lietoju tikai šampi, bet šis paradums man būs jāatmet, jo ats nenāk par labu veselībai, par daudz ogļskābaš gāzes and stuff. nesaku jau, ka bonītis ir labāk, BET tas vismaz nav burbuļūdens. :)
labi, eju taisīt brokastis:) plānā, ceptas olas ar bietītēm, desmaizīti un tēju.
un Linda vakar apēda visas manas filejas. grrr, ko tad lai es tagad ēdu pusdienās...


linkpost comment

[Mar. 10th, 2010|05:02 pm]
šodien jau atkal.
aizieju uz savu kulināriju.
paredzamais dialogs.
es:''man, lūdzu, vienu ar sieru!
viņa:''ar ko?''
es:''ar sieru!''
viņa:''cik? vienu?''
es:''jā.''
viņa:''kaut ko vēl?''
es:''jā, tad vienu ar magonēm.''
viņa:''divas?''
es:''nē, vienu.''
viņa:''labi, vēl kādu?''
es:''jā, vienu ar plūmēm tad arī.''
viņa:''kuru??''
es:''ar plūmēm.''
viņa:''cik, divas?''
es:''nē, vienu.''


grrrrrrrrrrrrrrrrrrr
kas es tiešām tik nejēdzīgi klusi un neskaidri runāju, ka viņa nevar saprast, ko es saku, vai arī krievietes vispār spēj uztvert tikai pāris vārdus latviešu valodā?


link1 comment|post comment

[Feb. 28th, 2010|01:25 am]
par eirovižen kontest, PROTAMS

1.)
kas tas ellē bija par dranķa kultūras namu, kurā tika satilpināti gan parastie mirstīgie, gan skatuves mākslinieki galā beigās to visu pasākumu nosaucot par Eirovīziju?
visu cieņu, pēc dažām izteiktām frāzēm, kā piemēram ''mums ir paveicies, ka Latvijā vēl ir šādas vietas, kur mēs varam sapulcēties..'', bet C`MON - man bija sajūta, ka pa tv rāda pasākumu no 80ajiem. Sākot ar prastā paskata krēsliem, kur pat žūrijai bija jāsēž, un beidzot ar briesmīgajā tonī nokrāsotajām sienām. Es nezinu, ar ko tik SPECIAL ir šie JŪRAS VĀRTI, bet neko vēl lētāku, es ilgi iekš TV Eirovīzijām nebiju redzējusi

2.) turpinot 80. tēmu. Paskatoties, kas bija savilkts virsū daļai mākslinieku, patiešām, gribās ieskatīties kalendārā vai arī tīri cilvēcīgi pajautāt - vai tu esi sapīpējies? piemēram, par Ediju Šņipki, vai kā viņu tur, es vairs nešaubos. un kas, pie velna, Zaharovai tas bija par briesmīgu tamborētu krekliņu. nē nu meitene skaista, tieva, krūšturis arī skaists, bet tas KREKLIŅŠ, c`mooon - tu esi uz skatuves nevis piknikā....

3.) tagad par labo.
Dons iedvesmo. tāds spēks, tāda pārliecība, tāda ticība, tāda harizma un tanī pašā laikā tāds miers - viņš bija mans favorīts! un vēl tik kreatīvi izdomāts ''iekš pārejas'' izteikt ''Mana reliģija ir brīvība'' dažādās valodās. izcili!

4.) par Aishu.
Dziesma lipīga. bet tās veļas mazgātājas ar mākslīgi pārspīlētajām grimmasēm un viņas netīri baltās čībiņas patiešām sabojāja kopīgo skatu. es ļoti ceru, ka viņa piestrādās pie šova un izdomās kaut ko ne tik......savdabīgu. :)

5.) ļoti patika Joksta humors.

nu tas arī pagaidām viss.
link3 comments|post comment

[Feb. 27th, 2010|03:53 pm]
var kāds ieteikt, ko darīt ar cilvēku, kurš otro dienu dzer, jo viņam ir slikti?
stuācija - vakar viņa izdzēra pusotru pudeli vīna plus ļoti daudz šnabja - šodien mirst nost un tāpēc, ka sūdīgi, pa kluso aizgājusi un nopirkusi un izdzērusi vēl pudeli šnabja.
Ko lai viņai iedod, lai paliek labāk? Un ko ieskaidrot, lai viņa neiet vēlreiz uz veikalu pēc šņabja? jo cilvēks normāli pat 2 vārdus nevar salikt kopā
aizslēgt durvis un tēlot, ka nezin, kur palikušas atslēgas? derēs jebkādas idejas, labāk - no pieredzes
paldies!
link5 comments|post comment

[Feb. 23rd, 2010|11:06 pm]
kāpēc tā kuce zostiņa iebāzta okartes akadēmijā vadīt intervijas???????
tā nu ir vecene kuru es goda vārds ciest nevaru
linkpost comment

[Feb. 23rd, 2010|03:36 pm]
šodien cepju picas pēc savas firmas receptes, kur gala rezultātā viņas sanāk mazas, bet tādas pufīgas un mīkstas, ar tikko izkusušu sieru pāri:) mm
tad...būtu forši, ja vakaros okartes akadēmiju rādītu kādas pāris stundas no vietas, būtu ļoti interesanti pavērot cilvēku savstarpējās attiecības, simpātijas un antipātijas... nu, zin, kā agrākos laikos, kad bija visas šitās fabrikas:) un tad rādīja gan pa tv5, gan pa lnt. un toreiz man tv5 rādīja baigi švaki, bet tāpat, pielīdu pie ekrāna un sekoju līdz visam, kas tur notika:)
Man vēl joprojām ir palicis atmiņā Carloss. Kā viņš toreiz izdauzīja to stiklu. Bet viņš ir gudrs cilvēks, ļoti savākts iekšēji...arī bija interesanti viņā paklausīties. vienmēr patiesībā ir interesanti klausīties dzīves gudros cilvēkos. neatkarīgi no tā, kāds ir viņu vecums.....
savukārt, par dejo ar zvaigzni - bija jautri pavērot, kā otrajā raidījumā visi pēkšņi tik labiņi kļuvuši - nu es par žūriju runāju - un vai kādi komplimenti birst, un kas par atzīmēm.... smieklīgi. noteikti, ka no pagājušās reizes pamatīgi dabūja pa kaklu [ļooti gribētu redzēt,vai uzzināt, kas tieši viņiem tika pateikts:)]. bet kā no vienas bedres ārā, tā otrā iekšā. patiesībā, tā pastāvīgā žūrija sevi padara par muļķiem. jo ja visa Latvija redzēja, kādi viņi var būt dranķi, tad ir pilnīgs bezceris izlikties par labākiem nekā viņi ir. bet nu labi - tāpēc jau tas ir ''šovs''. :))
linkpost comment

[Feb. 20th, 2010|08:58 pm]
fed up.
man ir apriebies izlikties, ka viss ir oii cik foorsi,..pietiek.
vnk kad buus izdeviiba, taa arii pateiksu - es neesmu pelniijusi taadu attieksmi. un ja tu netaisies to mainiit, tad vari par mani aizmirst. viss.
nafig man to visu paciest.... NAFIG


linkpost comment

[Feb. 20th, 2010|01:00 am]
vakar bija otra labākā party šajā gadā:) un pašai par to ir lielie brīnumi, jo nekad nebiju domājusi, ka var iet tik forši, ja aizej uz klubu viens.
Tad nu jā - mājās saģērbos, aizņēmos no māsas topiņu - tāds baigi labais - uzvelc, un neredz nevienu nepilnību:) - kā saka - izceļ to, ko vajag, noslēpj to, ko nevajag redzēt:)
Man ir tāds stils - pirms es skrienu uz pēdējo tramvaju, lai tiktu līdz centram, plastmasas pudelītē iepildu šampi - tur parasti ielien gandrīz visa pudele - bet atlikumu - tb - viena glāze, izdzeru pirms skriešanas:) un tad nu sanāk, ka braucu tramvajā, un kad esmu jau pāri pusceļā, sāku pudelīti tukšot. Un kad eju pēc tam ar kājām, tad arī - to piebeidzu. piebeigšana parasti beidzas uz visai jautri muzikālas nots visas ielas garumā:D
Un vakardiena, lai arī biju viena, nebija izņēmums.
iekāpu tramvajā, visu ceļu biju vienīgā pasažiere. vadītājs laipni p'pioja, bet es pa visu vagonu mauroju līdz robijam viljamsam. bet es domāju, ka vadītājs nedzirdēja, jo tramvajs tā grabēja, ka tur būtu pamatīgi jāmauj vaļā, lai kko dzirdētu.
jā..nu tad izkāpu arī, un devos uz klubu. tukšoju pudelīt` un paskatījusies apkārt, vai neviens nenāk, maucu vaļā visādus liriskos hītus un pati pie sevis pa starpai ķiķināju, cik man labi sanāk:D karoč iedeva man pa galvu riktīgi:)
pa ceļam satiku Lauriņu, ar viņu arī paspējām nomaurot pāris labvēlīga tipa gabalus, man bija tik nejēgā jautri, ka es biju gatava dziedāt visas dziesmas pēc kārtas un iet ar visiem draudzēties:D
nujā, nu un uz vieniem jau biju pie kluba ieejas durvīm. un BEIDZOT..BEIDZOT security guy, kuru mēs ar Mā laipni viņam nezinot esam nodēvējušas par ROLANDU:D, ar mani flirtēja:)) jo parasti viņš redz manu draudzeni, bet mani nē. nu vismaz nekad nebija lāga uz mani paskatījies, jo Mā parasti gāja pa priekšu. Tad nu beidzot man bija tas gods no viņa puses, kā sacīt jāsaka, tikt pamanītai - heheheee :)))
tad noģērbos, un pirmā doma bija aiziet līdz dāmistabai:D un sakārtot matus plus uzlikt lūpu spīdumu.
tagad, kāpju augšā pa trepēm un BĻĀ...kas man nāk pretī???? varat astoņas reizes minēt, tāpat ar pirmo uzminēsiet. jā, Daniels. es momentā ieskatījos blakus spogulī un mēģināju saglabāt pašcieņu, jo mani mati izskatījās mazliet savēlušies, apmēram tā it kā kāds mani kā lupatu lelli pamatīgi būtu raustījis aiz matiem un vēl mēģinājis griezt vilciņā.... soo... neko, sasveicinājamies, apjautājāmies viens otram kā iet, visu laiku smaidījām un viņš izskatījās tik nejēgā glīts, tik..... nujā, un tad es sapratu, ka man ir jāturas pie plāna, un laipni atvainojos un teicu, ka tad jau redzēsimies vēlāk;) - ok. speciāli vēl centos iet tā graciozi augšā pa kāpnēm, lai - JA NU GADĪJUMĀ - viņš atskatās, tad lai redz, kāda es, saprotaties, laba, ja? :D
lūk. neko, aizdevos uz wc, un tur uzgaidāmajā telpā tupēja uz ceļiem viena meitene, galīgi piedzērusies un jutās galīg slikti. tas ir briesmīgi - nu, kas tas ir, ka cilvēki nemāk dzert? plkst tikai 1, ballīte vēl lāga nav sākusies, bet viens jau gatavs. c`mon... ok, es pati agrāk biju tāda, bet nu tad arī tās bija manas pirmās dzeršanas reizes un man bija kādi 13... bet nu labi, viņu ballīte, ja izvēlas tā pavadīt, nav mana problēma.
sooo....sataisījos un devos apgaitā pa zālēm līdz nonācu līdz savai mīļākajai zālei. tur nostājos maliņā, jo man vajadzēja papētīt kādi cilvēki atnākuši. Vispār jau līdz šai zālei nonācu, jo vienā citā zālē es ieraudzīju, ka Daniels runā ar divām vecenēm. es uzreiz nostājos tā lai mani neredz un mēģināju apspiest greizsirdību. man pat vienā brīdī likās, ka viņi mēģina vienoties, kādu dzērienu meitenes gribēs, jo viņš pēc tam devās uz bāra pusi un es jau gandrīz aizsvilos, bet.. nē, pagāja garām un devās uz manu mīļāko zāli. un ko es? momentā - šviuks, pa otru ieeju aiznesos arī uz to pašu zāli. un tad mēs abi gandrīz vienlaicīgi - viņš ienāca pa vienām durvīm telpas otrā galā, es pa otrām. Neko, nostājos, sāku pētīt cilvēkus. Un tad pekšņi Daniels pamanīja mani un taisnā solī, smaidot [!] nāca pie manis. Es, protams, centos saglabāt vēsās čiksas iespaidu, ja ?:D visai neveiksmīgi, es atbildēju viņa smaidam, bet nu centos radīt tādu noslēpumainu auru. un viņš tā paskatās mani, es teiktu, ar apbrīnas pilnām acīm un saka:''Tu šovakar izskaties kā rock star:)...''. Wohou, pateicos un tieši tanī brīdī gandrīz aizrijos - pa durvīm iekšā ienāk Andrē!!!!!!!!!!! jēziņ, tieši tas, kas vajadzīgs, viņš taču manis dēļ ir kā traks:D. es uzreiz viņam pamāju, bet neesmu droša, ka Daniels īsti redzēja, kam pamāju, jo bija daudz cilvēku. Tad vēl ar Danielu mazliet pačalojām, viņš ik pa brīdim centās man pieskarties, un tad es nodomāju - nedrīkst zaudēt iespējas - un teicu, ka noiešu lejā, tiksimies vēlāk - un speciāli pagriezos un gāju tur, kur bija Andrē - un Andrē momentā, Daniela acu priekšā, mani apķēra un pievilka sev klāt. es mazliet kritu panikā, jo tik lielu agresivitāti īsti nebiju plānojusi, bet nu es no viņa tiku vaļā visai ātri, labi vismaz, ka viņš tik publiskā vietā nemetās mani bučot, kā viņš to parasti mēdz darīt!!.. ok.
aizdevos uz lejas zāli un nepagāja ne pāris mirkļi, kad man pienāca klāt viens ārzemnieks. nu kaut kāds itāļu un kaut kā krustojums. sāka ar mani čalot - bet man jau to tik vajag - jo pie letes tieši pienāca Daniels un viņš tā bik tur pastāvēja, - tad ieraudzīja, ka es čaloju ar to itāli, un gāja prom - bet pagāja garām mums abiem. yes! pēc tam bik skata pēc padejoju ar itāli, taču sapratu, ka tas ir bezjēdzīgi, jo Daniels uz šito zāli vairāk nenāca. ok, tiku vaļā no džekiņa, pasakot, ka man ir jāaiziet sameklēt draudzene, kas ir pazudusi jau kā veselu stundu:D un teicu, ka nu tad jau vēlāk...
ok, uzdevos uz savu mīļāko zāli un tur sākās jautrība. es jutos tik ļoti ok, ka vnk gāju dejot viena. pilnīgi frīstailā un man bija pilnīgi vienalga, ko citi domā, es jutos super:)) pēc tam vēl satiku vienu džekiņu, ar mēs riktīgi labi izdancojāmies, zin, viskaut ko improvizējot, nejēgā jautri - un ā nē - es atceros, kā tas bija - karoč, es nācu uz to savu mīļāko zāli, skatos - o, Daniels stāv. a viņam gandrīz blakus viens čomiņš, kurš ļoti labi dejo un mēs ar Mā vienmēr bijām par viņu sajūsmā. es izdomāju, ka o - atkal iespēja. neko, eju, paskatos uz Danielu, uzsmaidīju viņam, bet piegāju pie tā puiša pateikt čau un vēlreiz uzslavēt par labajām dejas prasmēm:D un to redzot, Daniels uzreiz aizgāja projām. [aha, grūti noskatīties, kā es ar citiem runāju, ja? tā tev vajag....]
neko, kā jau teicu, iztusējos ar to džekiņu un tad vēlāk atkal atnāca Daniels. pastāvēja, redzēja, ka dejoju, aizgāja projām. bet pēc brīža atkal atnāca un šoreiz ķip it kā gāja man garām, bet es uzreiz viņam pamāju un viņš piedejoja man klāt. un tad nu mēs tur tā dejojām - nu atstatus. jēziņ...kā es dievinu ar viņu dejot.... vēlāk viņš aizgāja uzpīpēt, bet es paliku viena dejot. kas man besī - ka viņš pīpē un tad neko nesakot, aiziet uz citu zāli... laikam domā, ka man vienai pašai dejojot arī ir pietiekoši jautri. ķip netraucēs... vai arī vnk komplekss, ka nedejo tik labi, cik es. nez
nujā.... un tad hīts. aizgāju atkal uz lady room, nāku ārā - un kas man nāk pretī - Daniels! Es uzreiz tā izaicinoši nostājos uz trepēm un gaidu, kad viņš pienāks man klāt. Pienāk un atkal smaida. Tad mēs pabučojāmies.... un tad viņš skatījās man acīs, smaidīja un kratīja galvu, viņam no visām malām nāca laukā tas, cik ļoti viņš mani apbrīno - viņam tas burtiski acīs bija rakstīts! viņš mani apskāva un tad teica - ejam. un aizveda mani dejot. Pa ceļam satikām vienu viņa draugu. tie īsi aprunājās, un tas džeks visu laiku pārmaiņas skatījās uz mani un tad uz Danielu un pēc tam atkal uz mani. izskatījās, ka viņš JAU bija sajūsmā par mani, jo es tā forši smaidīju, izskatījso arī labi.. karoč, būtiski bija atstāt labu iespaidu uz viņa draugu, jo viņi pēc tam par mani var runāt un ja tas draugs teiks daudz ko labu par mani, tad vecim reāli ir ļoti būtiski, ko draugi domā par meiteni. sooo... man izdevās:) draugs izskatījaš par mani sajūsmā.:) nujā, pēc tam atkal padejojām....un tad viņam vajadzēja uzpīpēt, es paliku dejot un tad viņš atkal aizvilkās projām man neko nepasakot. NU KAS TAS ELLĒ IR PAR STULBUMU? blondīnis bļin
nu un vēlāk, ap kādiem 4 - atkal ieraudzīju Danielu, viņš sēdēja pie letes. es piegāju viņam klāt, ieskatījos acīs, - tad iedevu buču uz vaiga un aizgāju.
Pēc brītiņa atnāk no Daniela sms, ka viņš drīz ies mājās. es uzrakstīju pretī, ka nu ejam padejot. viņš uzraksta pretī, ka viņš ir pārāk noguris. es tā apstaigāju zāles, nekur viņu neredzu, uzrakstu sms, ar jautājumu - kur esi? uz ko viņš man atbild - eju mājās.
?????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????
KĀ LŪDZU????????
Es biju tik ellē šokēta, ka viņš mani te ir atstājis vienu pat neatvadoties, es goda vārds biju nikna kā lapsene! Man bija pofig par izlikšanos un uzrakstīju kā ir - kā tu varēji aiziet projām pat no manis neatvadoties un atstāt mani šeit vienu? paldies tev par brīnišķīgo attieksmi, Daniel, paldies!
uz ko nenāk atbilde, nodomāju, fuck u, nesēdēšu un tevis dēļ nebojāšu sev vakaru. aizgāju zu savu mīļāko zāli dejot. tad pēc kāda brīža ieskatos telefonā - 3 sms. wow.
''Well i am looking for you. but too tired now - so quess i go home alone.''
otra. ''sad i could not find you. stupid to walk here alone.''
trešā ''???''
Moš man tās sms atnāca ar laika nobīdi, jo izskatās, ka tomēr meklējis mani. bet nu laikam, ka ne tik cītīgi..............
uzrakstīju pretī, ka i am sad. very sad. 
Viņš uzraksta - why? I really wanted you to come.
Uz ko es uzrakstīju, ka - zini, es kaut kā nejutu, ka gribēji. aizgāji projām atstājot mani šeit vienu un vispār pat neatvadījies. izcila attieksme, vnk izcila!
Viņš uzraksta:''I did!!! i will sleep without you tonight then.''
Un tad uzraksta:''Oki drop it! I really dont understand anything. Just sad.''
Pēc tam ''Could have been so fun right now, but quess not...''
Es neatbildu. Un tad uzraksta:''Take a taxi here!''
Jā, kā tad, - ko vēl sagribēsi! ignorēju.
Un tad sms:''Oki good night. Sleeping now. Sorry for tonight, was too drunk i quess...''
Nu pardon...kaut kā nejutu, ka vinš būtu piedzēries...................
Un galnais, tad kad viņš man visas šitās sms sūtīja, pie manis pienāca tas viņa draugs. Teiksim Fils. :D. Sākām pļāpāt, - aizgājām pie bāra. viņš tā - klausies, Tu esi tā meitene no feisbuka? es tā, jā.. Tu jau arī. :) un viiņš tā - jā, es skatījos tavas bildes un nesapratu, kur Daniels tādu meiteni atradis:)) [ooooo.......ļoti labi]
un tad pļāpājām, viņš tā prasa - kur tad Daniels palika? Es tā..nezinu, aizgāja mājas. Fils tā - ko? un atstāja Tevi šeit?? es viņa vietā ar Tevi pavadītu visu vakaru, kas viņš ir traks?
karoč, viss skaidrs, viens draugs savaldzināts. hah. nujā... un es vēl Danielam uzrakstīju, ka šobrīd runājos ar viņa draugu Filu. Bet drīz došos mājās.
Neko neatbildēja.
Tad Fils mēģināja man piekantēt, bet nu es skaidri liku saprast, ka nē....
nujā, un tad jau devos mājās...
*
šodien, protams, Fils mani uzaicinājis gan draugos, gan feisbukā. un šodien vēl ķip tā ballīte pie Daniela bija, kur Fils arī teicās iet. [cerams viņš ar Danielu parunās par mani, ķip, kā tu varēji tādu meiteni atstāt vienu, stulbs esi? utml garā..........]
es negāju, jo Daniels nevienā brīdī nebija ieminējies, ka gribētu, lai es tur būtu, lai gan uzaicinājums attiecās uz visiem, bet es biju pelnījusi kaut kādu personīgāku attieksmi.
Visu dienu no Daniela ne ziņas........ Tikai vakarā, ap 11 atnāk sms:''Are you mad at me?''
Uz ko es atbildēju:''No...''
Viņš uzraksta:''Sorry that i left you yesterday''
Uz ko es:''...''
Un viss.
karoč....jā. man jau ir iestājies tāds kā - nu sit vēl mani, sit, tam jau es esmu domāta..... zin tāds vienalga... jo man jau sāk zust cerība, ka mums jebkad kkas sanāks... jo viņš vnk nelaiž mani klāt........es vnk nespēju viņu izprast. piedodiet.....vnk nespēju.





link1 comment|post comment

[Feb. 18th, 2010|09:21 pm]
es dzeru un man ir pohuij. šodien eju tusēt. viena. un nevienam mani protams nevajag. vienīgais, kas par mani interesējas ir kārlis. viņam vienīgajam mani vajag. lūk. savukārt kaut kāds daniels, bļe viņam totāli nospļauties par mani. tā liekas...
karoč fuck this part.
link3 comments|post comment

[Feb. 18th, 2010|01:58 am]
[music |One Republic - All the right moves]

atklāju šodien pa Bridge TV dziesmu uz kuru es ļoti pavilkos, tagad visu laiku klausos uz atkārtojumu. te augšā iekaviņās var redzēt.
nujā...
tad šodien visu dienu no Daniela ne ziņas. Paskatījos draugos - bijis 8 no rīta - nu tad skaidrs, visu dienu lido.
Bet vakarā skaipā uzrakstīja savā mīļajā manierē un pat buču atsūtīja... :o
nekāda lāga saruna jau nepanesās, jo skaipot ar viņu nekad nav bijis reāli - jo viņš atbild ar baigām pauzēm - viņam tāds kompis, ka skaips stāv uz palodzītes bet palodzīte pazūd un tad neredz, kad kāds atbild....
bet nu anyway - uzrakstīja.
un saproti - ES viņam pirmā neesmu rakstījusi jau cik tur entās dienas... visu laiku viņš ir tas, kas man pirmais raksta.
aicinājis pie sevis nav. mums ar māsu ir versija, ka viņam arī ir plāns...viņam ir bail, ka caur sms es viņam atteikšu, bet ja satiksimies kkur aci pret aci, tad es nevarēšu viņam atteikt piem aiziet pie viņa vai kā...
bet nuuu...arī mans ir savs plāns. :) vienalga kā, vienalga kur, - ja tiks uzdots jautājums satikties vai iet pie viņa, atbilde viennozīmīgi būs nē. viņam ir jājūt, kā tas ir, ka es pasaku nē. ir jāliek viņam sajust, ka mani var pazaudēt.
man gan jābūt ļoti stiprai, jo vispār es jau atkal šodien sabruku. klausījos metaliccu un raudāju... cmon, man viņa trūkst. mēs neesam redzējušies jau nedēļu! nedēļu! bet katru dienu viņš man raksta.......tātad nav vienalga. kas ir svarīgākais.
ai, es sevi visu laiku kodēju, ka būs labi, bla bla, bet nu bļāviens, vienīgais, ko gribu ir būt pie viņa, sajust mīļumu, lai mani apskauj, un es justos droši un pasargāti.........................
esmu kļuvusi par čīkstuli, bļe.
tikko uzlakoju sarkanus nagus. lai redz velnu!
un rītā, ja Daniels būs, simt punkti nocopēšu kādu laba paskata, bet naivu latvieti, kuru izmantošu aizsegam, lai padarītu Danielu greizsirdīgu. [..kā man tas riebjas, bet ja spēle ir jāspēlē, nu tad ko...let`s get it started!]


link3 comments|post comment

[Feb. 17th, 2010|05:05 pm]
es nesaprotu, kāpēc tās krievu pārdevējas nekad ar pirmo reizi nesaprot, ko es viņām saku.
šodien arī.
aizvelkos uz vietējo kulināriju pēc bulciņām. turpmākais dialogs skanēja apmēram šādi:

- ''Labdien!''
- ''Labdien.''
- ''Man, lūdzu,...khm..divas Vāverītes!''
- ''................kuras?''
- ''Nu šitās...'' [parādu ar pirkstu]
- ''Vāverītes?''
- ''Jā.''
- ''Cik? Vienu?''
- ''Divas.''
- ''Ko vēl?''
- ''Tad vienu maizīti ar kokosriekstiem.''
- ''.........kuru?''
- ''Ar kokosu. vienu.''
- ''Vienu?''
- ''Jā...''
- ''Viss?''
- ''Nē. tad vienu ar kanēli.''
- ''....Kuru? ar kanēli?''
- ''Jā...''
- ''Divas?''
- ''Nē, vienu.''
- ''Viss?''
- ''Jā... nē. ziniet, vispār iedotiet man vēl to vienu magoņmaizīti.''
- ''....................kuru?''
- ''MAGOŅmaizīti.............jā, vienu.''
- ''98 santīmi kopā.''
- ''Paldies.''




......................................................................


link5 comments|post comment

[Feb. 17th, 2010|04:32 pm]
esmu sākusi katru vakaru dušā berzēt kājas - pareizāk ciskas, lai neparādītos celulīts. mums jau sen tur plauktiņā stāvēja tas berzējamais rīks, pasūtījām no avon, bet kad berzē, tad arī tas jādara, kamēr paliek sarkans un roka arī piekūst, bet nu nevar pieļaut, lai tas dranķis uzmetas, jo pēc tam tad no viņa nevarēs tikt vaļā nekad, so.. skaistums prasa upurus, jā. un 5 kin uz katru kāju vienā vakarā jau var noveltīt. [tā es sev skaidroju...]
tad atkal kārtējā vilšanās. es tur dažreiz sēžu iekš oho. iepazinos tur nesen ar vienu nejēgā simpātisku vīrieti, bilde tieši manā gaumē, tāds brīvdomātājs, gari mati. pēc pirmajām vēstulēm arī - likās - nu inteliģents, izcili, ko vēl vairāk vajag! jau paspēju nopriecāties, bet tad.. jā jā, kā tad... kad sākam runāt par dzīvesveidu - sapratu, ka viņš man galīgi neder un viņam es nederu. viņš ir no tiem dabas mīļotājiem, ceļotājiem, pārgājienos gājējiem,... a es-  ne tuvu. man riebjas gulēt teltīs - lai arī esmu to darījusi neskaitāmas reizes... riebjas gari pārgājieni.. un..nujā, skaidrs.
tad nu es te esmu viena tagad. jā. es esmu viena. tieši to es gribēju. un kā es jūtos būdama viena?...nekā. tukša.
ar to arī sevi apsveicu.

linkpost comment

[Feb. 17th, 2010|02:38 am]
šodien ....kas bija šodien? jā, nekas nebija. manā dzīvē beidzot nekas nenotiek.
pa dienu uzrakstīja Daniels, apjuatājās, kā man ieta....vakarā uzrakstīja, ka tikko ielidojis rīgā un 40 min gaidījis to fuckin autiņu.
jā, un tad vairs neko.
mana ideālā versija būtu - ka ap 8 esot mājās, feisbukā ieraudzījis kartīti un panesies uz greizsirdību un tāpēc man neko vairāk neuzrakstīja.
hm...
ai
pietrūkst man viņa. tiešām pietrūkst.
bet galnais, ka tieši man uzrakstīja, MAN - ka viņš tās 40 min gaidījis autiņu. tas ir daudz. un prost ''ļubovņicām'' neraksta tāpat vien.
man jau ar māsu liekas, ka reāi viņš jau izturas pret mani tā it kā mums būtu attiecības, bet pats vnk sevi māna, mēģina skaidrot, ka neko negrib, lai arī patiesībā grib un kā vēl grib jo savā būtībā viņš ir vientuļš. un es esmu viņa kontakts, kas viņam neļauj justies vienam. viņam mani vajag. tikai viņš pats to vēl nav sapratis...


link1 comment|post comment

[Feb. 16th, 2010|04:44 pm]
Daniels uzrakstīja. teica, ka būšot mājās ap 8, nu saproties, tā starp citu ieminējās :D
apjautājās, kā man šodien iet...
es, protams, stoistiskā mierā, mani nekas nespēj satricināt...
es tagad taisos laist uz Spici, jāsameklē dāvana draudzenei..
zin..gribētos kādreiz dzīvē satikt vīrieti, ar kuru būtu viegli. kurš mani mīlētu tādu, kāda es esmu un ar kuru nebūtu jāspēlē kaut kādas stulbas psiholoģiskas spēlītes... zini, kā man tas ir noriebies? nejēgā..  pēc teorijas, man ne dranķa mazais pirkstiņš nebūtu jāpakustina, lai viņš gribētu būt ar mani kopā. bet nē...jātaisa kreisie profili, jāspēlē dumjas spēlītes... EHH
tad, izskatās, ka Kārlis lēnām iet sviestā. es nezinu, to laikam sauc par pozitīvisma teoriju? uzkačājis nejēgā sev pašapziņu, raksta sev profilā, ka viņš esot foršs [C`MON, kas tas ellē ir par stulbumu? es nekad dzīvē neiepazītos ar džeku, kurš uzskatītu, pilnā parliecībā, ka ir foršs. tad es simt punkti padomātu, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā]. es nesapritu kārlii. viņš vienmēr ir bijis kautrīgs, atturīgs un tagad peķšņi - FORŠS. c`mon... viņš iet sviestā.. un tad vēl uzraksta zem profila, ka ir unikāls. jēziņ.... ja viņš domā, ka ar šo visu teātri, es viņam patiekšu JĀ, tad viņš savas akcijas šādā veidā nevis ceļ, bet ļoti ātrā veidā nolaiž zemāk...
man ik pa brīdim ienāk prātā - a varbūt tomēr? a varbūt tomēr mēģināt un dot iespēju ? bet tad es nobīstos.. es neesmu droša. un tagad pēc tā idiotisma, ko viņš par sevi raksta profilā.. man jau liekas, ka viņš vnk sevi mēģina kodēt.. bet brīdī, kad viņam atteikšu, tad visa viņa poztīvā spēle pazudīs.. viņam varbut vnk ir stress, ka es tik ilgi domāju, bet tanī pašā laika cer, ka es pateikšu jā, un tad sevi visu laiku mēģina nokodēt uz labo.
ai, es tagad par visu vairāk gribētu lai Daniels mani apskauj un samīļo. bet nē... to nevar, jo redz man ir jābūt maitai. jo, kad esmu laba, tad jau nevienam mani nevajag.
EHHHHH
fuck u


linkpost comment

[Feb. 16th, 2010|02:29 am]
labi. gribat dzirdēt hītu?
karoč... kā jau mēs visi labi zinam, tad es šobrīd nodarbojas ar smadzeņu skalošanu Danielam, un pie šīs lietas piederās arī provocēšana uz greizsirdību.
tātad, ko psiho_analitike šovakar darīja.
:D
es feisbukā uztaisīju kreiso profilu. jā... zinu. arī uz to es esmu spējīga, ja runa iet par vērtīgu mērķi.
un, lūk. uztaisīju profilu ar skaistu un reālu puisi, kurš tikpat veikli arī kļuva par vienu no maniem draugiem. protams, lieki piebilst, ka Daniela jaunumu lapā parādīsies ieraksts, ka esmu apstiprinājusi draudzību ar kaut kādu mistisku Aleksi... :)
bet tas jau nav nekas, lasi tālāk.
tā kā mēs ļoti labi atceramies to reizi, kad es ieraudzīju, ka kaut kāda tur nataša ir sūtījusi dāvaniņu jeb gift kartīti Danielam, tad es izdarīju tieši to pašu! nu, pareizāk, Aleksis..... :))
Un tagad, kad Daniels ieies feisbukā, tad uz viņa jaunumu sienas rādīsies glīta un mīļa kartiņa, kas ir veltīta man no Alekša. :D
es esmu simt procenti pārliecināta, ka viņš pavilksies! simt punkti!
jo agrāk, es atkārtoju vēlreiz, es biju baigi pareizā, vispār viņam nebija pamats greizsirdībai. bet tagad... kas tas par Aleksi..? kādā sakarā viņš sūta giftus viņai?
lūk.
un tas ir tikai sākums.
rītā, kad Daniels mani uzaicinās pie sevis, ...es laipni atteikšu, sakot, ka man ir citi plāni, bet es ļoti labprāt viņu apciemotu kādu citu vakaru :))
redz - lai puisis pamocās. ja viņš ir paranoisks, tad vinš pat ķēdītē varētu savirknēt Aleksi, giftu un to, kāpēc pēkšņi 2dienas vakarā man ir citi plāni... :p
anyway, liksim viņam vienu vakaru pabūt vienam un saprast - kā tas ir, būt bez manis un ko viņš var zaudēt.




link3 comments|post comment

[Feb. 15th, 2010|02:09 pm]
lēnām jāsāk kaut kas darīt saistībā ar skolu un praksi. man ir jāiesniedz tie draņķa papīri jau rītā, bet nekas vispār nav izdarīts. bet tas, protams, nav nekas jauns, jo es vienmēr visu atstāju uz pašu pēdējo brīdi., vienmēr. bez izņēmuma.
.
tad skatījos tās Aklās kāzas un vēlreiz pārliecinājos par to, kāpēc es pati tur nekad nevēlētos piedalīties. tāpēc, ka tur piedalās pēdējie nevieksminieki. tie džeki - pirmie divi bija totālas katastrofas, vnk totālas!!!!! tas pēdējais vēl tā neko. bet tie pirmie divi...JĒZIŅ! prasti kā zirga deķi, bauskas autobusi utt..........................
savukārt, vakar tā meitene, kuru tas trešais puisis APŅĒMA :D bija seksīga, tikai seja nepauda gandrīz nekādas emocijas un kas vēl bija slikti - tas, ka puisis visu laiku mēģināja noķert viņas acu skatienu, bet viņa to ignorēja - reti, kad paskatījās viņam acīs. manuprāt, puisim tas ir būtiski, un ja viņa tā nedarīs, tad varētu būt diezgan traucējošs faktors attiecībās, jo, piem, man ir ļoti būtiski skatīties acīs cilvēkam un tikpat būtiski, lai arī viņš man skatītos pretī. un ja tā nenotiek, man ir grūti uzticēties, jo man ir sajūta, ka otrs kaut ko no manis slēpj. lūk
.
tad noskatījos vakar arī dejo ar zvaigzni un pamatīgi nošokējos. nē, zin kā, man patika, ka šoreiz tur īpaši neliekuļo un liek arī zemas atzīmes - tas ir ok. BET... kaut kādu ētiku un toleranci pret dejotājie, ES ATVAINOJOS, jau nu varēja ievērot.... tās drastiskās piezīmes par vulgārismu, par svara problēmām, par vaidziņiem... CILVĒKI, GROW UP!!! man JAU skatoties pa tv tas likās pazemojoši, es domāju, ka Ella, lai arī ārēji neizrādīja, iekšā vnk bruka kopā, jutās tieši tāpat - jo vakar, šķiet, nolikt visus līdz ar zemi, tas bija žūrijas komisijas mērķis... bezmazvai - ak tad atnāci uz šito šovu, ja? nu tad mēs tev parādīsim, kur ir tava īstā vieta, aktierīt... man liekas, ka tam Mironovam ir kaut kāds zobs uz aktieriem...
bet vispār, ļoti netaktiska attieksme un īpaši jau pret Santas Didžus pāri... ļoooti netaktiski. ok, viņa dejoja briesmīgi, bet nu tad vismaz turiet muti par viņas izskatu, c`mon...
un man nepatīk, ka tā Dana spekulē uz to, ka viņa ir vājdzirdīga. jo izskatās, ka viņu tur žēlos. un ja kādu cilvēko žēlo - tas ir nožēlojami.

kas man patika - Vidža attieksme, lūk tas ir džeks, manurpāt, vienīagis, kas kaut cik glāba to negatīvismu...
un Jana Duļevska ar savu dabiskumu bija vnk fantastiska:) īsta un dzīva
tāpat arī Valters - man tiešām būs žēl, ak viņš nevadīs šovu un nāks vietā Šteinbergs, jo Krauzem vnk ir talants un tas ir jāizmanto, kamēr vien var. es vnk nedomāju, ka tāpēc vien, ka vajag jaunas sejas, jābāž iekšā visi, kas vien pavīdējuši tv gaismās...
bet tā, būs ko skatīties tagad:)



link1 comment|post comment

[Feb. 15th, 2010|12:43 am]
esmu saņēmusies, ar mani viss būs labi, vismaz šobrīd.
man palīdz sajūta, ka man ir plāns, kuru taisos realizēt, un kuram es ticu, ka vajadzētu izdoties.
šobrīd mana aturība jau pat tagad sniedz augļus. no viņa puses ir lielāka uzmanība nekā citkārt. vai nu cilvēks jūtas vainīgs par to, ko man sarunāja vai arī..vai arī.
but anyway, lūk, kas man pašai patika. viņš man uzrakstīja šādi:
''Sorry for not seeing you today, and the stupid messeges. I have just no energy today. If you still want, we can think about something for tuesday evening maybe?''
Uz ko es atbildēju lūk ko:
''Still don`t know anything about my plans to tuesday. maybe I will be busy, don`t know - will see''
hah. labs, ne? Jo parasti jau no manas puses bija - of course, yes, sure, we can meet...
a tagad pēkšņi - nu redzēs, nezinu, varbūt man būs citi plāni
zin kā, neradu vairs to izlūziju, ka es tikeu jebkad kad vien viņš grib. tas ir labi.
pie tam, viņš uz šo sms neatbildēju. bet pēc divām stundām uzrakstīja:''Goodnight sweet li...''
Tā kā bik mana taktika laikam uz viņu iedarbojas.
es īsti gan nezinu, ko man iesākt ar to 2dienu... kā man darīt - tad man būs plāni un es tieku vai tomēr es būšu ļoti aizņemta un tikai vēlu vakarā varu vai arī vispār netieku? jo nebūtu prātīgi paņemt un nozust no acīm uz ilgu laiku, tā es sev tikai iegrieztu, jo vajag ik pa brīdim parādīties...
pie tam, man ir mēnesenes, kuras beigsies tikai 4d.... :/
labi. es eju gulēt. par daudz visa.


link1 comment|post comment

[Feb. 14th, 2010|06:23 pm]
kur lai es rodu spēku savākties, kur?
mocu sevi klausoties to fakin smago dziesmu - nothing else matters - skaļi un vnk rauj jumtu, tāda sajūta, ka tā dziesma izsaka visu, ko es šobrīd jūtu
un zini, kas šinī visā ir pats dranķīgākais? ka mēs satikāmies, un es ļāvu vaļu savām jūtām, bet kā izskatās, es šo ceļu biju gājusi viena... kā izrādās...
es vnk nesaprotu... kāpēc tad viņš pašā sākumā bija tādā starā? bučoja man roku un līdz asarām teica, cik priecīgs, ka esmu te kopā ar viņu? un toreiz, kad viņš negribēja sasteigt mūsu kopīgo reizi, lai nezustu tās īpašās jūtas. nu bet tā taču nenotiek, ja ir pohuij par otru? vai varbūt man ir jāsaprot, ka sākumā bija kaut kādas rozā brilles, bet vēlāk viņas nokrita un tgd ķipa ir sajūta, ka ir mani dabūjis, ja? dabūja, ko gribēja un viss - pietiek?
bļāviens, man ir tik daudz jautājumu, tik daudz atbildes, kuras es gribētu dzirdēt...
ja viņš vismaz būtu pateicis, ka tagad vēl ir par ātru runāt par nopietnām attiecībām - ka mums vajag vairāk iepazīt vienam otru - tas būtu ideāli, tad vismaz būtu sajūta, ka ir kaut kāds mērķis uz ko iet.
bet ja pasaka, ka negrib neko nopietnu - in general - tad kāda jēga vispār ir satikties? kur ir jēga? kur ir loģika? vai tad satiekoties nav dabīgi, ka veidojas jūtas, pieķeršanās, tuvā sajūta? ko tad tādā gadījumā viņš sagaida no mūsu abu ''satikšanās''? seksu un jauki pavadītu laiku? jo mums nav tikai sekss. nu nav. tad vai tad tās nav sava veida attiecības? vai varbūt viņam vnk bail, kā tas izklausās - nopietnas attiecības? un galu galā, ja viņš negrib neko nopietnu, vai tad tā šobrīd nav izmantošana? par izmantošanu, ko viņš runāja toreiz, kad negribēja sasteigt mūsu pirmo reizi
c`mon, kā man tas viss beigu galā ir jāsaprot? ko tad viņš ellē ratā no manis grib???????? nafig viņam tad tādā gadījumā? nafig? tad ej un drāzies apkārt ar visām staigulēm pēc kārtas, ja negribi attiecības nevis satiecies ar mani un tanī pašā laikā skandini, ka nekādas saistības!! bļe goda vārds, kas tas ellē ir par stulbumu???
linkpost comment

[Feb. 14th, 2010|05:06 pm]
izraudājos. tagad mazliet skaidrāka galva.
izlēmu, ka man nevajag, lai viņš mani žēlo, vai arī lai viņam būtu manis žēl. man to nevajag.
tāpēc, viņš nekad neuzzinās, ka man sāpēja un es raudāju. nekad!
bet es nomainīšu taktiku - turpināšu ar viņu satikties, bet šoreiz tas būs pavisam citādāk. tas vairs nebūs tik bieži, jo ''es būšu aizņemta ar citām lietām un man viņam nebūs laika'' un ja atradīsimies vienā tusiņā, tad es noteikti, ka darīšu tā, lai viņā izraisītu greizsirdību - čalošu ar citiem puišiem, dejošu... ja viņam es kaut ko nozīmēju, simt punkti viņam tas nepatiks, simt punkti. divas psiholoģiskas lietas - nepievērst vairs tik lielu uzmanību un radīt greizsirdību, - paskatīšos, kas notiks...
bet ja pēc visa šitā viņam vēl joprojām nevajadzēs mani vairāk kā tikai par - just for fun - nu tad FUCK YOU!
anyway, pat neizdošanās gadījumā - tā būs smalka atriebība.
un es vienmēr atriebjos.
vienmēr.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | 80 entries back ]
[ go | earlier/later ]