| |
[Mar. 11th, 2010|11:43 am] |
šodien pamodos jau astoņos no rīta un jutos pilnīgi izgulējusies:) tā nu gan būtu forša sajūta, ne - ej gulēt vienos, bet celies astoņos, un gulēt vairs negribas, viss ir super, saulīte laukā spīd, pavasaris nāk :)
man ļoti patika vakar iziet laukā un sajust to silto gaisu, kas vistiešākajā veidā saistās ar pavasari.
galnais..es te dzīvoju jau kādus četrus gadus, bert nekad tā lāga nebiju apstaigājusi mājas, kas te ir - nu pavērot, kāds ir iekārtojums un kas vēl nav redzēts.
neko, saģērbos vakar, mūzika uz ausīm un aiiet. pastaigājos, un redēju vienu pamestu ēku, kas man mazliet atgādināja bērnudārzu kurā es gāju, bet pavisam citā Latvijas malā. viņš pēc konstrukcijas bija funkcionālisma stils, ar orandžiem ķieģelīšiem. tad kaut kā atsauca atpakaļ māju sajūtu...
tad, eju garām vienai daudzstāvenei un nāk man pretī krievs. zin, tāds uz gadiem 40. un tajā bravūrīgaja gaitā. un nāk un skatās uz mani un es jau paspēju nobīties, aks nu būs - vilks laukā nazi un piedraudēs atdot man pēdējo naudu vai ko? bet nē, es atviegloti uzelpoju, kad viņš pagāja garām.
nē nu es jau arī ģeniālā - pus7 vakarā vazāties pa krievu rajonu...
pēc tam izgāju cauri taciņai, kura ir skiasti izstaigāta apkārt milīgai sniega čupai. starp citu, agrāk vasarā taš čupas vietā bija taciņa. es neinu, kur ir loģika sakrāt tur sniegu, un mēģināt dreifēt apkārt ar ļoti lielu iespējamības koeficientu nožauties.
pēc tam, piegāju pie savas mājas, skatos - oo, visiem jau labi pazīstamais baltais kaķis! viņš kādam te pieder, bet tas kaķis ir tik drošs, ka viņu laiž laukā staigāties bez pieskatīšanas. un es piegāju pie viņa un secināju, ka nekad tik lielu un baltu kaķi nebiju redzējusi, jo vioņš tiešām ir milzīgs. ta kā vidēja izmēra suns. un viān aste ir ta kā putekļu slaukāmais tikai vēl lielākaa un kuplāka. glaudīju viņu un tā arī nevarēju saprast - tauciņi vai vienkārši lieli kauli..? :)))
savukārt, ja sievietei kaut kur ir vairāk nekā vajag, tad neviens nerunā par lieliem kauliem, bet gan rāda ar pirkstu - redz, kāda noēdusies. fui. briesmīga attieksme. kāpēc gan sievišķīgas formas sieviete nevar būt skiasta? šai pasaulē tā domāšana butu radikāli jāizmaina. diez kādreiz nāks atpakaļ renesanses un baroka laika domāšana? saproties, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais:)
nu kas vēl.. ā, vakar ar māsu un viņas draudzeni iedzērām bik bonīti. bāc, es ielēju sev tikai 50 gramus, sajaucu ar kolu, bet jau pēc pāris malkiem man iesita pa galvu. maz meitenei vajag, ne? :) jo agrāk es lietoju tikai šampi, bet šis paradums man būs jāatmet, jo ats nenāk par labu veselībai, par daudz ogļskābaš gāzes and stuff. nesaku jau, ka bonītis ir labāk, BET tas vismaz nav burbuļūdens. :)
labi, eju taisīt brokastis:) plānā, ceptas olas ar bietītēm, desmaizīti un tēju.
un Linda vakar apēda visas manas filejas. grrr, ko tad lai es tagad ēdu pusdienās...
|
|
|
