|
Feb. 14th, 2010|05:06 pm |
izraudājos. tagad mazliet skaidrāka galva.
izlēmu, ka man nevajag, lai viņš mani žēlo, vai arī lai viņam būtu manis žēl. man to nevajag.
tāpēc, viņš nekad neuzzinās, ka man sāpēja un es raudāju. nekad!
bet es nomainīšu taktiku - turpināšu ar viņu satikties, bet šoreiz tas būs pavisam citādāk. tas vairs nebūs tik bieži, jo ''es būšu aizņemta ar citām lietām un man viņam nebūs laika'' un ja atradīsimies vienā tusiņā, tad es noteikti, ka darīšu tā, lai viņā izraisītu greizsirdību - čalošu ar citiem puišiem, dejošu... ja viņam es kaut ko nozīmēju, simt punkti viņam tas nepatiks, simt punkti. divas psiholoģiskas lietas - nepievērst vairs tik lielu uzmanību un radīt greizsirdību, - paskatīšos, kas notiks...
bet ja pēc visa šitā viņam vēl joprojām nevajadzēs mani vairāk kā tikai par - just for fun - nu tad FUCK YOU!
anyway, pat neizdošanās gadījumā - tā būs smalka atriebība.
un es vienmēr atriebjos.
vienmēr. |
|