psiho_analitike [entries|archive|friends|userinfo]
psiho_analitike

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 14th, 2010|02:56 pm]
[music |Metallica - Nothing else matters]

no manas puses šodien tikai īsziņu apmaiņa starp mani un Danielu.

Es [03:16] :''I wish you were here. I know, maybe you don`t care or you are scearing from something, but... i just wanted you to know.''

Daniels [5:48] :''You know, I like you really much, not only sex, also you!:) but I am not looking for something too serious. Have to say that I think, hope it`s not too bad. But don`t want to lie to you.''

Es [5:53] :''Do you date and sleep with other girls also, not only me? The true!''

Daniels [5:56] :''No. You are only one right now. I just not ready for something serious. You are really sweet - it`s just me, need time without relationships. But don`t get it wrong, I like you!''

Es [5:59] :''So, it`s ''just for fun'' for you?''

Daniels [06:02] :''Sorry, what shall I say, know it`s stupid''

Es [06:07] :''Okay, good to know it now, not more later............''

Daniels [06:26] :''Just don`t want to make something not true. I like you.  So don`t want you to get sad''

Es vairs neatbildēju.

Šorīt. Daniels [14:09] :''Hey how you feel today?''

Man vairs nav ko teikt.


link4 comments|post comment

[Feb. 13th, 2010|07:08 pm]
šodien es jau atkal šampi vai bonīti. vēl īsti neesmu izlēmusi. Mā arī būs, tikai, kas man traucē - ir tas, ka viņai iedzert nav tik būtiski, bet tad kad MAN gribas, tad ir ļoti būtiski, lai pretī ir kāds, tieši tāds pats. saproti, kad iedzerat un abi kopā esat līdzīgā reibuma stāvoklī un tad ir vienādi jautri. viena frekvence. a ja tikai es viena dzeru, tad tas vairs nav tas..
tieši Artis te man raksta, ka gribētu šodien iedzert. bet mani kaut kas baigi attur. ķip varētu viņu uzaicināt pie sevis, bet intuīcija saka nē. nu tad, ja nē, tad nē. lai arī būtu interesanti..
tad vēl daudzkārt domāju par Kārli. pārlasu dzejoli... dažbrīd gribas atkal būt kopā ar viņu, bet tanī pašā laikā uzmācās domas par to, ka tad es vairāk nebūšu brīva un nevarēšu darīt neko tādu, ko tagad piemēram es varu darīt un tas neskaitās krāpšana... jo tā jau arī ir. es satiekos ar danielu, bet mēs jau ar viņu neesam pāris... ta ka reali varu darīt visu, ko gribu. un ja es atkal būšu kopā ar kārli, tad jāātsakās no brīvības. un es šobrīd nezinu, kas man ir svarīgāk - brīvība, jauni piedzīvojumi, jauni iespaidi vai viņš. hah.. ja šaubos, tad jau skaidrs.. NOŽĒLOJAMI, karoč.
šovakar ir vislatvijas raudāšanas svētki, jo būs titāniks. [es, protams, neskatīšos].
kaņevests šobrīd man dzied par to, ka viss, kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku. paldies viņam, bet es neesmu īsti droša vai padara stiprāku, jo, piemēram, manas attiecības ar kārli lika man izveidot iekšēju aizsargmehānismu, - lai nesāpētu vēlreiz. tad jau nemaz tik stipra neesmu? tā kā visai stiepjams apgalvojums, kaņevesta kungs, diezgan stiepjams apgalvojums...
link3 comments|post comment

[Feb. 13th, 2010|04:59 pm]
ļoti minimālas mēnesenes. cerams neesmu stāvoklī.
:p
link1 comment|post comment

[Feb. 13th, 2010|02:04 pm]
nu labi. par Kārli.
atceries, kad es stāstīju par to, ka viņš grib satikties un parunāt un es teicu, jā?
lūk.
vakar viņš mani aicināja satikties centrā un aiziet kkur pasēdēt.
bet tā kā man nav naudas nekam - pat ne aizbraukt līdz centram, es palūdzu, lai viņš atbrauc uz kādu stundiņu pie manis. šanī ziņā man nav problēmu - viņš nav no cilvēkiem, kuri nejūt, kad būtu jāiet projām - tāpēc es paļāvos uz viņu un nebaidījos uzaicināt pie sevis.
piebildīšu, ka es nostāvēju pie skapja kādu pusstundu stabili, mēģinot panākt to,  lai izskatās labi, bet lai neizskatās tā it kā es būtu speciāli pucējusies :D
tad, kad viņš zvanīja pie durvīm, godīgi sakot, es biju mazliet uztraukusies. jo atkārtoju vēlreiz - man nav vienalga. un tas ir tikai dabīgi.
kad viņš noģērbās un paskatījās man acīs, man gandrīz atkarās žoklis. es nekad dzīvē viņa acīs nebiju redzējusi tādas bailes. viņa acis bija tumšas, pārbiedētas. viņš it kā centās runāt tā sadzīviski ar mani, bet tās izbailes acīs nepazuda...
neko, iegājām televizora istabā, es tur biju uzlikusi mūzikas kanālu, apsēdāmies dīvānā un kādu pusstundu nopļāpājām tāpat - kā katram iet, ko dara utt.
nujā, un tad iestājās klusums. viņš paskatījās uz mani un teica, ka laikam būs laiks parunāt nopietni. paņēma pulti, izslēdza televizoru un pat sildītāju, kas tā mīlīgi rūca.
un tad sākās.... viņš runāja un burtiski pa visām mielēm līda laukā, ka viņš to tekstu pie spoguļa ir atkārtojis vismaz simt reižu. tik svarīgi viņam tas ir bijis...
viņš man stāstīja par to, ko ir sapratis esot šo vienu mēnesi  šķirts no manis. viņš teica, ka ir sapratis visas savas kļūdas... ka viņš saprot, ka tieši viņa dēļ mūsu attiecības ir izjukušas... ka viņš ne brīdi nav paskatījies uz sevi, kā viņš ir izturējies pret mani... ka vinš nav nekad ieklausījies manī un manās vajadzībās... vienmēr pastāvējis tikai uz savu viedokli un nav pieņēmis faktu, ka arī man var būt vieodoklis un rezultātā tikai viņam ir bijusi taisnība... ka nav nekad mani ņēmis līdzi pie saviem draugiem... nekad kopā nekur neesam gājuši... noliedzis manus draugus, lai gan nekad viņus tā pa īstam nemaz nav pazinis... viņš teica, ka patiesībā neko nav darījis no tā, lai man būtu iemesls ar viņu palikt.
es visu šito klausījos un godīgi sakot gribēju lai zeme paveras, jo pati jau es neesmu bijusi nekāds zelta gabaliņš, un cik es neesmu viņu krāpusi... bet man uz šito Lauriņa pajautāja:''un kāpēc tad tu krāpi?''. nujā, - ja jau attiecībās viss būtu labi, tad jau nekrāptu...
anyway, kad viņš to visu bija pateicis, tad palika pēdējais. viņš teica, ka viss, ko viņš jebkad šobrīd dzīvē vēlētos ir būt kopā ar mani. ka viņš ir sapratis, ka nav vispār nekas, aks būtu svarīgāks par mani...
es visu šito klausījos un domāju - bļe, kur tu biji agrāk, kad es visu šito no tevis gribēju dzirdēt? kur tu biji vasarā, kad man sirds vai lūza no tava vēsuma? kur tu biji, kad es sāku iekšā būvēt to aizsargmehānismu un noraku savas jūtas pret tevi - dziļi dziļi, ka pat tagad es nezinu, kur tās ir palikušas? kur tu biji?
bet, protams, es to skaļi neteicu. es vnk mazliet izveidoju dialogu, paanalizējot dažas mūsu kļudas, tas, ka esam līderi, kur katram sava taisnība, par nespēju piekāpties utt...
un tad kad tas bija izrunāts, tad es viņam teicu, ka viņam ir jāsprot, ka es šorīd atbildi nevaru sniegt, jo arī viņš to visu neizsecināja vienas dienas laikā un man vajag laiku padomāt.
anyway, pat ja man  uzreiz būtu bijis skaidrs, ka nē, es vienalga acīs toviņam nebūtu teikusi...es vnk redzēju, cik pilnas cerību bija viņa acis. es nespētu acīs viņam nodarīt tik daudz pāri, vnk pasakot nē.
un viņš mani saprata. bet aks viņam cits atliek. viņš gaidīs.
ā, tad vēl pateica, ka pateicoties man viņš ir sācis lasīt grāmatas, ko agrāk viņš nesaprata - kas tur tajās grāmatās tāds ir... bet nu viņš lasīt sāka, tad kad mēs vēl bijām kopā - kkas janvārī. un tad vēl viņš teica, ka sācis interesēties par psiholoģiju... [!!!!!!!!!!]. jo viņš gribot saprast cilvēku saskarsmi, to psiholoģiju, jo viņš saprot, ka d''el sevis sācis zaudēt mani, un pat draugus...
tad visu šo mēnesi viņam gandrīz neesot apetītes... [bļē..un tas viss manis dēļ.... ok, ne manis, bet mūsu... ]
un tad vēl.. viņš bijis pie manas dziednieces!!!! jēziņ, es gandrīz biju augšpēdus. ka viņa neesot tikai dziedniece. [kāpēc es to nezināju iepriekš?] un ka viņš ar viņu runājis par mums. un ka viņa esot teikusi, ka mēs saderot, tikai jāseko savai sirdij - ja tā saka, jā, tad tas būs īstais cilvēks. un viņa sirds sakot jā, viņš ir gatavs riskēt. jautājums - vai es esot gatava?
jēziņ..
nujā, un tad viņš saprata, ka laiks iet un mani vajag atstāt vienu ar domām, lai es varot pieņemt savu lēmumu. bet pirms tam, viņš man iedeva zīmīti. un tad aizgāja pirms viņš aizgāja, es patiešām gribēju viņu apskaut, bet sapratu, ka ja tā ir mūsu pēdējā reize, kad tiekamies, tad labāk nē - tas varētu būt viņam sāpīgi. un es negribēju sava egosima dēļ lai viņam sāp, tāpēc atturējos.
ja godīgi... man tas viss likās malziet mākslīgi. kas? viss. ok, viņš runāja no sirds, izskatījās patiešām apņēmības pilns, bet bļāviens, cilvēki nespēj mainīties. varbūt uz īsu brīdi, bet viņš sevi neizmainīs. viņ;s neko nevarēs padarīt savam līderismam, agrāk vai vēlāk tas nāks laukā.. tā pārspīlētā uzmanība, klausīšanās manī.. pa daudz. nē, es visu saprotu, es viņa vietā arī censtos izstaisīties pēc iespējas labāka, protams.. ats viss ir dabiski, jo viņam tas ri svarīgi.. es vēl joprojām atceros tās šausmas, tās bailes viņa acīs.. un noskurinos.
anyway, kad atvēru lapiņu - tā bija mana vēstule, ko reiz viņam rakstīju. nu mīlestības vēstule... kur es stāstu viņam par, ko viņā mīlu.
un tad otrā pusē viņš bija ar roku uzrakstījis dzejoli man...
:o
jā.
nu lūk.
un te nu esmu.
ar pilnīgu sviestu galvā.


link6 comments|post comment

[Feb. 13th, 2010|01:18 pm]
vakar Danielam uzrakstīju sms, bet viņš man neatbildēja. bet tusēt gan bijis... jo parādījies onlainā pirms 5.. un sacīja vēl, ka ir tik pārguris...jā, jā, bet naktī aiziet tusēt gan bija spēka.
zini, man rodas sajūta, ka viņš ķip domā - ir mani dabūjis, nu viss, vairāk nav jācenšas.
bet es tā nevaru. piedodiet.
šobrīd man ir tāda stadija, ka es vnk varētu aizbraukt pie viņa, atdot atslēgas un aiziet.
es neesmu mierā ar šādu attieksmi. sorry....
ja viņam mani vajag tikai just for fun... nu tad atvaino
man tas nav vajadzīgs.
link5 comments|post comment

[Feb. 13th, 2010|12:54 am]
[music |Daughtry - life after you]

nu tad vispirms droši vien pastāstīšu par Danielu un tad pēc tam par Kārli.
ja godīgi, šobrīd mājās esmu viena, un jūtos baigi labi tā, tik mazs sīkumiņš - gulētas ir tikai 3 stundas, tas nozīmē, ka mēģināšu šobrīd no sevis izspiest neiespējamo, lai sanāk kaut cik reāls notikumu atstāsts, jo vispār es ļoti gribu iet gulēt, bet uzrakstīt arī gribas šodien, so... pacentīšos.
Par Danielu.
vakar no viņa īsziņas es sapratu, ka viņš būs vakarā atpakaļ rīgā. nu neko. mēs ar Mā aizdevāmies tusēties. Bija jautri, un vēl jautrāk palika, kad vienā no kluba zālēm pēkšņi man nāk pretī Daniels. Ahh... viņš bija tikpat šokēts, cik es. Bet manī bija ieslēdzies kaut kāds lepnums - es nemetos pie viņa klāt, tik pagāju garām, smaidot, pamājot ar roku un mēs saskārāmies ar rokām, bet arī viņš nobremzēja, un ne viens ne otrs beigās nepienāca klāt.
Pēc tam es viņu redzēju vairākas reizes un pēc tam saskrējāmies. neko, pagājām maliņā, parunājāmies,  es, protams, nevarēju novaldīt savu stulbo muļķīgo smaidiņu, un pie tam, viņš izskatījās tik seksīgi, ka es nespēju novaldīties vairākas reizes noskatīt viņu no augšas līdz pat lejai. :) neko, vairākas reizes viens otram pieskārāmies, - nu tas ta kā liecina par to, ka patīk viens otram, ja? man jau sāk slēgties iekšā ironija.. nujā. un viņš taisījās prom. vai nu nepatika viņam vieta, kur runājām vai arī jutās neērti, ka pēc tik ilga laika satiekamies, bet nujā.
un tad vēlāk uz tusiņa beigām, ap trijiem es viņu satiku savā mīļākajā zālē. piegāju viņam klāt, biju mazliet jautrā prātā, jo biju izdejojusies kop[ā ar draudzeni plus iedzēru glāzi šampja. jautāju, ka viņš jūtas. atbildēja, ka tā ne īsti... jo nejūtās, ka šeit iederētos. ka viņš nekad nebūs daļā no latvijas. es uzreiz sāku viņu mierināt sakot, ka, kaut kāda maza daļiņa viņā tomēr iekšā būs vienmēr. viņš pasmaidīja un mēs aizgājām dejot. ja no sākuma bija tā malziet rezervēti, tad vēlāk mēs jau riktīgi devām vaļā:) goda vārds, ne ar vienu džeku man nav bijis tik forši un interesanti dejot:) es labprāt to darītu biežāk, mums baigi saskan un ļoti atbrīvojāmies:) ik pa brīdim mazliet iedegāmies kaislē, skūpstījāmies, seksīgi dejojām, ķircinājām viens otru..:)heh
vēlāk sāka likt liriskos hītus. un tad, es nez, vai jūtu uzplūdā vai kā - pateica, ka ilgojās pēc manis. un vēl vēlāk.. mēs tur dejojam , mīļojamies, skatamies acīs un es, personīgi, jutos tā it kā varētu viņā iemīlēties vēl vairāk, jo es jutos nejēgā labi :) tad vēl viņš apvaicājās, kur es palikšu pa nakti un mēs tur ķircinājāmies, bet bija skaidrs, ka vakars noslēgsies pie viņa:)
nujā.. un tad nāk HĪTS. skan hotel california. un viņš tā vērīgi uz mani skatās.. bāc, es mēģinu atcerēties detaļās...un tad viņš man saka - i wanna be with you. you know what i mean?... un viņš to teica tāda izteiksmē, ka es to sapratu tikai tā, kā es varbūt gribēju saprast. - ka viņš vēlas būt ar mani kopā. un es, protams, smaidīju un teicu jā un kusu vai ārā no laimes, jo bija tāda sajūta it kā mani būtu bildinājuši. bet man tiešām bija tā sajūta, ka citu variantu viņš vispār nemaz nedomā.. tiešām. bet... nujā. par BET būs malziet vēlāk.
kad pateicu - jā, tad mēs abi jutāmies tik laimīgi, ka skatījāmies acīs, smaidījām līdz ausīm un atkal taureņi un iemīlēšanās sajūta, un apskāvieni un tā it kā tiešām - mēs būtu oficiāli nolēmuši būt kopā.
nujā, un tad vakars beidzās, kad viņš paņēma mani aiz rokas un mēs devāmies mājās. jāpiemin, ka ejot caur otro stāvu mēs abi raustījāmies un nedevām roku, bet noejot pirmajā stāvā kaut kā viens otra roku sameklējām. jo es negribēju izr;adīt iniciatīvu, jo es nebiju droša par to, vai viņš to grib. bet nu beigās kaut kā - kaut kā... abi reizē. :)
devāmies mājās un man bija sajūta, ka tā burvīgā sajūta, kas bija kad dejojām, ir izgaisusi līdz ar brīdi, kad izgājām laukā. visu ceļu nogājām, runājāmies, viņš paķircināja mani par to, ka man ir tas mētelis, kurā es jūtos kā pingvīns un tā.. nē nu bija forši... tikai es laikam gaidu, ka tā WOOW sajūta būs visu laiku. bet tā laikam dabā nenotiek. vai notiek? es nezinu..
aizdevāmies pie viņa uz mājām. kas man patika - hah, viņš man tuvojas, bet es apzināti sāku atmuguriski atkāpties it kā tēlojot, ka viņš tuvāk nedrīkst nākt. :) beigās apmetām kādus 3 apļus ap dīvanu, kur viņš mēģināja amni noķert :D. tas bija jautri, man patīk tāda saskaņa, un ka viņam tas neliekas kaut kas stulbs.
tad sākām skūpstīties un viss aizgāja kā jau tam bija jābūt:) viņš skatījās amn acīs, turēja manu seju savās rokās un teica, ka mna reizē ir tik nevainīgs un seksīgs looking. un viņš pa šito vienmēr, katru reizi saka - innocent. ka es izskatoties inosent un amn tas sāk besīt, jo es tur saproties cenšos uztaisīt savu seksīgo acu skatienu, bet viņš pasaka, ka es izskatos INNOCENT. nu c`mon, nu kur tas redzēts? :/ .. bet sekss bija labs. protams... :)
ap 6 aizdevāmies gulēt. tā kā mēs guļam atsevišķām segām, šoreiz palūdzu, vai varam gulēt zem vienas kaut uz brīdi, jo es biju nosalusi. nu tā mēs arī aizmigām. es viņam gulēju tā it kā viņš mani būtu apskāvis, lai sargātu. tas bija tik..tik... un jā, viņš pa nakti krāc. :D nabag cilvēks, tā no sirds. bet man kaut kā netraucē. nujā. manā jūtu līmenī nekas nekritīs uz nerviem.. protams. :p atkal ironija
ap 10 bijām spiesti celties, jo drīz bija jāierodas mehāniķim, kas ievilktu viņam internetu. bet 10 minutes pirms viņš pamodās, es jau ATKAL uz viņu blenzu. un tupi smaidīju. jā.. un man patika, ka miegā viņš mēģina mani sameklēt.. kaut pieskarties.. un šoreiz viņš sameklēja manu roku, uzlika sev uz krūtīm un miegā pasmaidīja. wow, tas vispār bija mīļi :D es jau protams saprotu, ka izklausos, ka blakus viņam gultā jau esmu pārvērtusies par zemeņu biezeni ar pārdubultotu cukuru devu, bet piedodiet - mani negatīvi ietekmē salkanās dziesmas, kas man skan fōnā. :p.
nujā, un kad mēs abi pamodāmies, atkal jau sākām to darīt:D bet nenobeidzām, jo ieradās mehāniķis. [viņš protams mūs neuzķēra]. [lai gan tā sajūta, ka var pieķert ir satriecoša;)]
tad es tur tupēju guļamistabā un cietos, jo man vajadzēja uz wc, bet tur tajā istabā, kurai jāiet garām uz wc - bija daniels ar to mehāniķi, bet man negribējās lai vinš mani redz vai kko tur dumji sveicināties, - tad nu es sēdēju un blenzu uz dāņu vīriešu žurnālu, ko daniels man iedeva laika kavēšanai :D:D es, protams, visu sapratu :D nē, zin, es tā veru vaļā - wow, pusplikas dāmas, - nē nu super, aks viņš man pleijboij žurnāku iedeva vai kas? sāku rēkt. beigās nē - kkas līdzīgs fhm. bet nu anyway - viņam vispār šajā ziņā nav kompleksu - piem, pirmo reizi, kad pie viņa atnācu uz to veco dzīvokli - arī uz galda mētājās žurnāls ar puspliku meiteni uz vāka. es jau būtu novākusi viņa vietā, bet acīmredzot viņš neuzskata, ka tas būtu kaut kas TĀDS. un man arī piem ir vienalga. interesanti, jo kārlim piem es taisīju scēnas un nedēļu ilgas nerunāšanas, kad es uzgāju, ka viņš klejo pa porno saitiem... :/ bet tas tā. tas bija sen.
nu un kad mehāniķis aizgāja, es beidzot tiku uz wc :D un tad mēģināju novākt sejas to katastrofu, aks bija palikusi no pagājušā nakts make up. pēc tam uzkrāsojos pa jaunam, tikai uzliku dienas neuzkrītošo seju un tad devos pie daniela. es atzīšu, ka kādu mazu laiku vannasistabā uzturējos pa tukšo.. jo viņam ir tāds stils, - kamēr es kko daru vannaistabā - nu parasti krāsojos - viņš ēd sauso musli ar pienu, bet man neuztaisa. un tad kad es nāku, tad viņš man apjautājās, vai es esmu izsalkusi un tad kaut ko piedāvā. es nesapritu, kāpēc viņš man arī neuztaisa to musli. varbūt viņš domā, ka es tādu neēdu? nujā, malziet uzkavējos vannaistabā, jo jutos neērti, ka man būs jaiet pie viņa un viņš uzreiz jautās par to ēšanu. man kaut kā vienmēr tie jautājumi, ask siastītia r ēšanu, izraisa neērrtības sajūtu, jo es esmu ļoti ētiska un citā mājā runāt par ēšanu vai lūgt kko iedot - man šķiet zem mana goda, tāpēc es tā neērti ikreiz jūtos.
bet nujā.. cik ilgi tad sēdēsi tajā vannaistabā. saņēmos un devos pie viņa, kas bija iegrimis internetā. un kā es atnācu, tā uzreiz - are u hungry?
:D:D:D:D zini, nē, visu nakti nodejoju, pagulēju, bet es no rītiem neēdu - īstenībā vispār neēdu :D:D:D:D
doh, aks tas vispār par jautājumu. bet, protams, es tādā ieturētā tonī - ka jā un tad viņš man tur piedāvāja visu ko.
bet tas ir skaidrs - tad kad viņš atbrauks pie manis ciemoties, es mums abiem sacepšu olas ar zaļumie un maizīti no rīta. :) lai redz paraugu, moš kko sāks saprast
vēlāk viņš man parādīja bildes no turienes, kur nu viņš tur bija aizbraucis. tiešām skaisti... tgd saprotu, kāpēc viņš tur grib atgriezties...
nujā, pēc tam mēs turpinajām to, ko iesākām pirms ieradās mehāniķis. un tad pēc tam es secināju, ak man ir sākušās mēnesenes. izcili... valentīna dienā pie tam tās arī iekritīs. grrr
nujā. un tad es devos projām. jo viņš teica, ka tik daudz aks jāizdara... es tā saprotu, ka acīmredzot es traucēšu. varbūt ta ne traucēšu.. ai labi
nujā. un tagad nāks HĪTS. braucu mājās un viņam uzrakstu - ko viņš īsti bija domājis ar to, ka grib būt kopā ar mani? jo man bija sajūta, ka vajag pārliecināties... un ko viņš man atbild? ''tiešām es kaut ko tādu teicu? neatceros..''
izcili. es biju vnk uz pakaļas. kārtejo reizi jau es aplauzos. forši.. un es muļķe sacerējos....
uzraksīju pretī - tu neatceries. ok.. stulba situacija, stulbaa es. aizmirsti.''
uz ko viņš atbildēja, ka laikam, ka bija dom;ajis, ka viņš want me yestedays night.
un tad es uzrakstīju - nuja, tā jua es domāju.;)
hah, neiešu jau parādīt, cik nejēdžigu domu biju iedomājusies...
tas arī viss.
baigi gari sanāca. tagad anonīmie varēs izpriecāties rakstot dumjus komentārus.
bet.. es nez, man ir tāda sajūta, ka es viņam patīku, bet viņš ik pa brīdim nobīstās no tā, ko izjūt pret mani un tad noslēdzas, paliek aukstāks... lai it kā sevi pasargātu. nobremzē.. man tā šķiet. es nezinu, kā ir īstenībā un šobrīod es esmu pārāk dilliska, lai spētu analizēt vēl vairāk viņa uzvedību.
un jā.. pa dienu, kad mēs to darījām, viņš atkal skatījās man acīs un teica, ka es izskatoties tik innosent, un pure un tā it kā katra reize man būtu pirmā - ka viņš varētu uzņemt kaudzi bildes ar manu innosent seju.
es biju gatav gāzt. jo es taču atkal biju centusies uztaisīt savu seksīgo acu skatienu, bet viņš vienlg - sit vai ar pannu pa galvu - paliek pie tā sava - innocent.
bļē nu aks viņa ir ar to.
un tad vēl pērle - man ļoti piestāvētu īsi mati. un kā pierādot saņēma manus matus aiz muguras. un teica, ka tad es izskatoties vēl jaunāka. es takš nesaprotu, kas viņam ir.
jebkurā gadījumā nolēmu, ak viņš man pārāk čakarē smadzenes brīdī, kad es sāku to uztvert pārāk nopietni. tāpēc turpmāk centīšos atgūt to brīvdomību un bezrūpību, kas man bija iepriekš, un tad bšu daudz vieglāk. protams, ej un to izdari... viegli teikt.
labi viss. tas arī viss. :D
bet tādas sms, kādas viņš man rakstīja sakumā, es vairs nesaņemu.
zin kā es to saucu? [hronik disatisfekšen. big sikness.]



link2 comments|post comment

[Feb. 12th, 2010|10:04 pm]
ir pakaļā. un pamatīgā.
link1 comment|post comment

[Feb. 12th, 2010|03:50 pm]
viss, kas man šobrīd ir sākams, citējot un tātad attiecinot uz sevi ir:''Stulbā, stulbā `Bridžita`!''..............ehhhhhzz.......



linkpost comment

[Feb. 11th, 2010|12:16 pm]
rīts ir iestājies katastrofāli.
tu nemūžam neuzminēsi, kas man tikko zvanīja. man vēl joprojām rokas trīc...
Kārlis!!!
galnais sāk zvanīt telefons, es ieskatos ekrāniņā - skatos - Kārlis... KĀRLIS?????
Nu neko, kādas 5 sekundes saņēmos, un pa tām piecām sekundēm es jau paspēju izdomāt, ka viņš man teiks kaut ko reti riebīgu par to, ka lai es atšujos no viņa [nezinu, kādā sakarā] vai ari lai es nerādos viņam acīs vai kaut ko tādu.
bet nē - paceļu - un viņš tādā jautrā, pozitīvā tonī tur - čau, kā iet?
un es arī atbildēju tā visai pārsteigti, bet arī pozitīvā tonī, jo man pret viņu nekādas dusmas vai naids nav.
Un viņš tā saka - klausies, mēs varētu kādu dienu satikties un mazliet parunāt?
es tā - automātiski - jā, varētu. [WTF??????????]
un turpmākā saruna bija par to, kad tas varētu būt. piedāvāja šodien, bet es uzreiz teicu, ka man šodien divos ir ķinis un pēc tam draudzene brauc pie manis.
Un tad viņš piedāvā rīta vakarā ap astoņiem - un es teicu, lai viņš man rīt uzzvana un sarunāsim konkrētāk.
BĻĒEĒĒĒĒĒĒĒ, ko es izdarīju............................................................................................................
bļāviens, nu ko viņš citu var gribētu runāt, ja ne to, ka stāstīs man, ka grib amni atpakaļ... pgc esmu iebraukusi pamatīgās auzās. un ko tad es teikšu?? ka sorry, esmu jau jaunās attiecībās un man neko ar Tevi vairāk nevajag? jēbāl..
man šodien jāiedzer. un pamatīgi.


link2 comments|post comment

[Feb. 11th, 2010|01:19 am]
uzklausot ieteikumus, tomēr Danielam šovakar atbildēju. Piebildīšu, ka pēcpusdienā biju novēlējusi viņam labi pavadīt laiku ar savu ģimeni.
bet nu vakarā uzrakstīju tā kā ir. Ka sveiks, atvainojos, ka vakar neatbildēju. bet es patiešām jūtos skumji, ka vakar mums nebija iespēja satikties, ilgs laiks pagājis, lai arī es, protams, saprotu, ka viņš vakar bija aizņemts. Un, ka es gribu, lai viņš zin, ka man viņa pietrūkst. ļoti.
UZ KO Daniels man atbildēja - thats okay sweety:). un sāka stāstīt par to, ko viņš tagad dara dānijā, un cik daudz lietas viņam ir jāsapako, ko pēc tam sūtīt ar kuģi uz rīgu - īsi sakot, sapratu, ka laika maz, bet lietas, kas jādara daudz.
THATS OKAY SWEETY???????????BET NU VISMAZ KAUT VIENU VĀRDU BILST, KA VIŅAM MANIS PIETRŪKST IR PAR DAUDZ PRASĪTS????? C`MOOOON!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
es vnk esmu dille. esmu kļuvusi tik atkarīga no savas iemīlēšanās un no viņa, ka es burtiski jūdzos. ne prieka, nekā. bļe
goda vārds es ar viņu kaut kad runāšu. citādi tas jau sāk palikt nepanesami.
.
bet anyway, ko es šodien darīju..izdomāju bēdas slīcināt [nē, nē, alkohols, mīļie draugi, būs tikai rīt;) ] dodoties vazāties pa veičiem.
ko es vispirms darīju - aizdevos uz to viena lata veikaliņu un tiku pie pārīša burvīgiem auskariem.
pēc tam devos uz terranovu, bet tur nekā nebija.
ievazājos Zvaigzne abc outletā cerībā ieraudzīt savu liktenīgo, kur mūs savestu kopā pēc vienādas gaumes izvēlēta grāmata...bet, protams, neko citu, kā izņemot vīriešus ar brillēm uz deguna un papliku galvvidu, es tur neatradu.
taču pie terranovas uzskrēju virsū 3 simpātiska paskata ārzemniekiem. tādi tumši, glīti, iedeguši. nu tie, kas zin mani - tad redzēt ārzemniekus - man patiešām spēj uzlabot garastāvokli. tiešām. un man kā cilvēkam, kam ir zema pašapziņa, īss flirts ar acu skatu ar kādu no viņiem, patiešām spēj uzlabot omu. galvenokārt, tāpēc jau arī man viņi patīk, bet nu labi. mana pašapziņa ir mana problēma :D
anyway, aizdevos uz galeriju, izvazājos pa turieni, neko neatradu. iegāju lindexā cerībā ieraudzīt kādu lētu veļas gabalu, bet, protams, nekas tāads tur nebija.
finālā newyorkers - secināju, ka tur steidzami vajag kādu, kas izrevidētu dažus plauktus, jo tur ir daudz jauku drēbju, bet liela daļa arī ir galīgi bezgaumīgas un pēc skata lētas...
jā, un vakars noslēdzās maķī, sēžot pie loga, blenžot uz taksistu kas bija novietojis mašīnu tieši pie loga un rijot čīzi, mazos frī ar diviem kečupiem un dzerot kōlu.protams, pēc tam es nesajutos labāk.
tas arī viss.
tagad dzeru tēju un..maitas pat fermu aizbanojuši ciet. ko tad man cilvēkam, kas mokas mīlas sāpēs citu darīt?...EH. viens liels eh eh eh...nothing else to say.


linkpost comment

[Feb. 10th, 2010|02:19 pm]
zinot, ka vakarvakarā uz Daniela sms es neatbildēju, tad šorīt, zinot, ka viņam bija agri jābūt lidostā, sekojoši  pus7 atnāk sms:''Good Morning....Are you angry or anything? :(''
vēl līdz pat šim brīdim neko neesmu atbildējusi.
es vnk nezinu, ko teikt.


link4 comments|post comment

[Feb. 10th, 2010|12:33 am]
viss, man vairs nav spēka.
ir tāda sajūta, it kā man būtu sists un sists, sists un sists, līdz brīdim, kad sāpes jau notrulinās un vairs neko nejūti. un tad esi spējīgs tikai sēdēt un truli blenzt vienā punktā bez jebkādu emociju paušanas.
es šodien iegāju feisbukā, uzspiedu uz daniela profila un ko es tur ieraudzīju - kāda meitene, pēc vārda un uzvārda likās gan lietuviete vai kkas tāds - atsūtījusi viņam kartiņu. jā... kartiņa ar meiteni kas tur rokā daudz balonus rozā krāsā sirdsveida formā. un parakstījusi apakšā - i hope you like it!
es sāku tik nejēdzīgi raudāt, kā nebiju raudājusi piecus mēnešus tiešām. man asaras bira kā pupas un es nespēju noticēt, ka es tiešām raudu. galvā šāvās cauri domas par to, kas tā par meiteni, kāpēc viņa viņam to sūta, vai viņam ar viņu kaut kas ir utt. utjp. Un tad sākās nākamais rinķis - raudāju un jau galvā izskrēju cauri, kā satikeu danielu un tā arī pajautāju - kāpēc viņš ar mani satiekās, kādi viņam ir plāni uz mani, vai viņš satiekas arī ar citām un galu galā, - es nevaru būt viena no, es nevaru, jo man nav vienalga un ja viņam nav nekādi plāni uz mani, tad lai pasaka tagad, jo vēlāk būs vēl sāpīgāk.
un tad es apskatījos to meiteni. skaista... bļe.. bet pazīstama arī jau ilgi, kopš pagājuša gada augusta.
es nezinu, es jūtos tik neaizsargāta un tik trausla, kā nekad... es baidījos viņā iemīlēties, jo man bija bail, ka sāpēs. es viņu nelaidu klāt, bet viņš atrada kkādu veidu, kā rezultātā es sobrīd vnk nožēlojami sēžu pie datora un dumji raudu, jo saprotu, kā es esmu ieberzusies un pats briesmīgākais ir neziņa - ka es nezinu, kas notiek... vnk stulbi sēžu un raudu.
šorīt viņš man uzrakstīja, ka varētu satikties. bet beigās atcēlās, jo viņam tik daudz lietas bija jādara un tad uzrakstīja tikai vakarā no skaipa, un tas pats no internetkafejnicas jo vinam majas vel nav nets. to vins ari skaipa pateica. es jau biju tad pargruzijusi jegu, jo biju visu dienu gaidijusi uz vinju... un ad es ta vesi atbildeju taja skaipa - ok... un tad vins off un tad pec stundas uzrakstija man sms, kur teica, ka iet jau gulet, jo rit jacelas agri un jabrauc uz daniju apciemot vecakus uz 2 dienam un apjuatajas, kaa man pagaja diena.
es neatbildeju.


link12 comments|post comment

[Feb. 9th, 2010|03:05 pm]
manas lēcas ir vnk briesmīgas. es viņas nēsāju dabūju tikai pirms 2 nedēļām, bet sajūta, ka viņām jau sen būtu beidzies termiņš. es izņemu laukā un acis burtiski kampj pēc gaisa un asaro... Nekad vairs nelūgšu, lai kāds cits manā vietā pērk lēcas, jo tikai es zinu, kuras vajag, kuras firmas. jo šitās lēcas nav mana firma, ko es nēsāju - jo man ir baunch and lounge - kkas tāds, bet šitās bija kaut kādas kreisās. un galnais, ka šobrīd arī nav tādas liekas naudiņas, lai nopirktu jaunas un ar brillēm staigat ziemas laikā ir visai apgrūtinoši, jo no auksta gaisa ieejot siltā telpā, viņas momentā aizsvīst un tas ir ļoti pinķerīgi un karoč lieks stress. uz zinot, cik man ir būtiski dzīvot harmoniski bez stresa, tad šis variants atkrīt. lūk.
-
bet šodien Kārlim ir dzimmene. apsveicu. bet nu pieklājības pēc. lai gan.. nē, apsveicu kā draugu, jo tomēr es netaisos tēlot, ka nekad viņu nebūtu pazinusi un izlikties, ka uz mani tas neattiecas, tāpēc vnk uzrakstīju draugos apsveikumu.
.
šodien satikšu Danielu. :)) esmu jau izdomājusi, ko vilkt, un tas būs ļoti seksīgi, - es domāju viņam ļooti patiks. :) vispār, biju jau aizmirsusi par dažām labām drēbēm savā skapī. bet kad izvelk tās laukā, tad sakombinējot sanāk patiešām daudz labas un seksīgas un gaumīgas variācijas. :)
.
šobrīd taisu rosoli. :) vnk šodien pārrodas māsa ar draudzeni no ceļojuma. un man vienmēr patīk kādam kaut ko pagatavot, arī kā pārsteigumu. un es zinu, ka viņas to novērtēs. :) tāpat kā pagājušo reizi. :)
.
tad es šodien secināju, ka man ļoti patīk manas krūtis. jā, patīk un man tur nav ko kaunēties, ka es par to runāju. un mans sapnis ir iegādāties push up krūšturi, lai izceltu tās vēl vairāk, tikai es nezinu, kur lai tādu atrod un tādā normālā cenā, jo la senza priekš manis ir bik pa dārgu. c`mon, vienas biksītes 4-5 ls... ok, atzīšos, esmu tur pirkusi pa to milzu naudu biksītes, bet nu tā ir lieka izšķērdība, ja ir veikali, kur to pašu var dabūt par daudz lētāku naudiņu. pie tam, ja biksītes ir kokvilnas un ņemot vērā, cik mazs auduma tur ir izmanots - es nedotu vairāk pa 2 lati. jo ja es tāda paša auduma tikai lielāku pa 1.99 varu dabūt topiņu, nu tad c`mon.. es jau saprotu, ka La Senza ir La Senza - pusi naudas maksā par vārdu, bet nu tomēr... un galnais, ka tur ir tik daudz kā skaista.. tieši tas ir iemesls, kāpēc es tur vairāk iekšā neeju, lai sevi lieki nekacinātu.
.
ā, un šodien bija ļoti mulsinoša situācija. es aizgāju uz vietējo konditoreju pēc bulciņām. un tur ir viena tāda bulciņu šķirne, kuras man ļoti garšo. agrāk viņām nebija nosaukuma, bet tagad visām bulcinām ir salikti nosaukumi. un mana mīļākā bulcina laipni ir nodēvēta par ''Vāverīti''. man pa dzīvi ir visai samaitāta domāšana, tāpēc varat iedomāties, cik mulsinoši man arī turpmāk būs pārdevējai teikt:''man lūdzu vienu vāverīti...''. :D SVIIIEEESSSTTTSS :).


.

link13 comments|post comment

[Feb. 9th, 2010|12:24 am]
ik pa 10 minutēm pārbaudu stāvokli savā fermā iekš draugiem.lv. mazliet dumji audzēt redīsus un selerijas virtuāli, vēl dumjāk gaidīt, kad varēs veiksmīgi novākt ražu, bet kaut kā tas laiks dažreiz ir jāaizpilda. :D mierina doma, ka es neesmu vienīgā tāda :p
.
uzrakstīja Daniels. viņš beidzot ir atpakaļ rīgā. nosauca mani mīļvārdiņā... :) jā, un viņš teica, ka atvaļinājums bija izdevies un ka noteikti grib braukt vēl. es, protams, uzreiz paranoiski nodomāju - kāpēc, tu tur iepazinies ar kādu veceni?
noteikti, ka patiesais iemesls ir vnk skaistā vieta utt., bet es te protams visu ko sadomājos. bet kā es lasīju žurnālā par iemīlēšanās fāzi - šādas paranoiskas domas ir pilnīgi dabiskas, jo tur ieslēdzas kaut kāds reflekss cīnīties pret iespējamajiem konkurentiem vai kkas tāds. tur bija arī runa par dns..
anyway, ceru, ka mēs rīt satiksmies. :)
link2 comments|post comment

[Feb. 8th, 2010|08:08 pm]
jūtos piekususi. gulējusi tikai 3 stundas... tad pie friziera. tad atpakaļ uz rīgu. lai kaut kā sevi uzmundrinātu, terranovā nopirku glītu seksīgu pat krekliņu pa 1.99ls.
tagad taisu ēst, skatīšos ugunsgrēku. ja godīgi, nāk lūziens.. bet šovakar tik daudz kas jāskatās.. ugunsgrēks, ekstrasensi, mājsmainieces...
un šodien Daniels pārbrauc mājās.
jā.
lūk.
piekususi esmu
link4 comments|post comment

[Feb. 7th, 2010|10:55 pm]
Man vampīrs uzrakstīja.
:)) es uzreiz kaut kā sajutos labāk:)
un viņš būs kaut kad jūnijā atpakaļ. tad kad būs silts. :) būs :) [!!!]
šobrīd cilvēks no lasvegasas ir atpakaļ Miami un plāno turpmākos ceļojumus uz ķīnu un autrāliju:)
nujā. jebkurā gadījumā - vīī - no manas puses. :)
un viņš kādreiz ir bijis modelis. :) apstiprināja. es tā arī pēc viņa bildēm sapratu:)
flirtmašīna tāds.... :))


linkpost comment

[Feb. 7th, 2010|09:42 pm]
klausos pa capital fm kaut kādus inteligent beats. secināju, ka patīk.
nujā. kopumā ir pagājusi tieši nedēļa. jēziņ... vēl apmēram 4 dienas. ok, rītdiena varētu paiet ātri, jo rīt es braucu pie friziera. visa diena paies ceļā, un tad vēl ceru aizvilkties uz dejošanu beidzot, kuru neesmu apmeklējusi jau veselu mēnesi, ja ne vairāk.
2dien es varētu veltīt veikaliem. vazāties, karoč...
3dien...hm, nujā, jāizdomā kā aizpildīt 3dienu..
4d es dabūju mums ar Mā biļetes uz filmu, tur būs ZE diena, tāpēc biļetes iepirku jau laicīgi. bļin - tikai 1,38 Ls :D . un tad vakarā es eju tusēt un dzeru šampi.
savukārt, 5d, 6d vai 7d es beidzot satieku Danielu. lūk.
bet vispār es jūdzos. tikko kosmopolitenā izlasīju par iemīlēšanos, kad cilvēks mazliet jūk prātā un tas ta kā skaitoties dabīgi. nujā, es šobrīd to piedzīvoju. tikko izfiltrēju cauri visas Daniela bildes feisbukā un labākās noglabāju īpašā mapīte uz sava datora cietā diskā. jā. un tad vēl es vakar ap 3 naktī apm 40 min gāju cauri visām sms, kas ir manā telefonā un sāku raudāt, kad uzgāju sms, kur Daniels man rakstīja, ka viņam manis pietrūst. protams, lielā raudāšana sākās, jo šobrīd es jūtos pamesta un ir sajūta, ka viņš par mani ir aizmirsis un nekad vairs nebūs tādi vārdi kā - miss you - utml. karoč man ir stadija:) zinu. sapirkos kaudzi šokolādes, saldumu, lai kaut kā savāktos.
jēziņ...nu nav labi ar mani, nu nav.


linkpost comment

[Feb. 7th, 2010|04:26 pm]
tagad oficiāli varu paziņot, ka vakarnakt pirmo reizi birdināju asaras dēļ Daniela.
p.s. es ar to nelepojos.
linkpost comment

[Feb. 7th, 2010|01:22 am]
es sarunāju ar vienu draugu fotogrāfu uztaisīt pāris bildes profesionālajā fotostudijā. esmu starā. vismaz kaut kas jauks [lasi: ja jau visi visi vīrieši par mani ir aizmirsuši, tad vismaz jāuztaisa skaistas bildes pašas priekam :p].
manuprāt, Daniels patiešām par mani ir pilnīgi aizmirsis. ne ziņas, ne miņas. izcili. dranķis. nafig man vajadzēja šitajā visā iesaistīties. NAFIG...? es tiešām neprognozēšu savu reakciju, kad viņš atbrauks atpakaļ un ATKAL viņam būšu vajadzīga. goda vārds, negarantēju pilnīgi vispār neko. vispār es esmu vīlusies. biju iedomājusies, ka būs savādāk. protams... vienmēr jau visam ir jānotiek savādāk nekā gribētos. protams.
un es vēl jorpojām nespēju piedot tai dranķei učenei no ģimnāzijas, kura man sabojāja 11. un 12. klases ikdienu. vēl joprojām nevaru piedot. gribētu reiz pateikt viņai visu, visu, ko par viņu domāju. govs. bet es nekļūšu dusmīga, jo viņa bija slima ar nerviem. slimi cilvēki ir jāželo un jāizsaka līdzjūtība par viņu nelaimi nevis jādusmojas. lūk.
link3 comments|post comment

[Feb. 6th, 2010|06:41 pm]
stulbais kārlis. idiots.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | 100 entries back ]
[ go | earlier/later ]