|
Feb. 13th, 2010|07:08 pm |
šodien es jau atkal šampi vai bonīti. vēl īsti neesmu izlēmusi. Mā arī būs, tikai, kas man traucē - ir tas, ka viņai iedzert nav tik būtiski, bet tad kad MAN gribas, tad ir ļoti būtiski, lai pretī ir kāds, tieši tāds pats. saproti, kad iedzerat un abi kopā esat līdzīgā reibuma stāvoklī un tad ir vienādi jautri. viena frekvence. a ja tikai es viena dzeru, tad tas vairs nav tas..
tieši Artis te man raksta, ka gribētu šodien iedzert. bet mani kaut kas baigi attur. ķip varētu viņu uzaicināt pie sevis, bet intuīcija saka nē. nu tad, ja nē, tad nē. lai arī būtu interesanti..
tad vēl daudzkārt domāju par Kārli. pārlasu dzejoli... dažbrīd gribas atkal būt kopā ar viņu, bet tanī pašā laikā uzmācās domas par to, ka tad es vairāk nebūšu brīva un nevarēšu darīt neko tādu, ko tagad piemēram es varu darīt un tas neskaitās krāpšana... jo tā jau arī ir. es satiekos ar danielu, bet mēs jau ar viņu neesam pāris... ta ka reali varu darīt visu, ko gribu. un ja es atkal būšu kopā ar kārli, tad jāātsakās no brīvības. un es šobrīd nezinu, kas man ir svarīgāk - brīvība, jauni piedzīvojumi, jauni iespaidi vai viņš. hah.. ja šaubos, tad jau skaidrs.. NOŽĒLOJAMI, karoč.
šovakar ir vislatvijas raudāšanas svētki, jo būs titāniks. [es, protams, neskatīšos].
kaņevests šobrīd man dzied par to, ka viss, kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku. paldies viņam, bet es neesmu īsti droša vai padara stiprāku, jo, piemēram, manas attiecības ar kārli lika man izveidot iekšēju aizsargmehānismu, - lai nesāpētu vēlreiz. tad jau nemaz tik stipra neesmu? tā kā visai stiepjams apgalvojums, kaņevesta kungs, diezgan stiepjams apgalvojums...
|
|