aksiomātiskie vektori
aksiomātiskie vektori
- 31.10.23 22:05
- Pie manis pienāca milzīga, labi kopta tīģeriene un telepātiski laipni nodeva ziņu, ka vēlas zināmu intimitāti mūsu attiecībās. Nebija gluži jaguārs, bet kaut kas pusdievišķs viņā bija jaušams. Par laimi, nozvanīja modinātājs, un tā arī paliku neziņā par to, kā es būtu atrisinājis delikāto situāciju.
-
3 aksiomasieteikt virzienu
- 7.2.22 22:42
- Mēs tātad ar kori uz vienas no Rīgas salām, škiet, Zaķusala, vēla novakare, jau satumsis, bet silts. Koris ies dziedāt buramdziesmu pērkonam. Atsakos pārliecības dēļ, stāvu pie vecas koka mājas, skatos kā kora biedri aplītī dzied. Noducina pērkons, sāk silti līņāt. Ieeju mājā, caur satrunējušo durvju stiklu redzu pļavu, pērkonu, Daugavu. Tad, oranži atspīdot upē, tālumā krīt liesmojošs meteorīts pilnmēness izmērā. Saprotu, ka tās laikam beigas, vai arī viss tagad būs pavisam citādi. Satvēris veco metāla rokturi, aiz tīras ziņkāres turu durvis ciet, un tās pamazām, un aizvien stiprāk sāk drebināt triecienvilnis.
-
0 aksiomasieteikt virzienu
- 12.7.19 08:23
- Ceļā uz ASV pilsētu lidmašīna piestāja kādā saulainā pilsētā. Pēc nosēšanās pavisam netālu no lidmašīnas koši baltajā betonā ietriecās spārnotā raķete, kura gan neeksplodēja, tikai ātri nodega ar spilgti oranžu liesmu, atstājot melni robotu karkasu kā brīnumsvecītes serdi. Nevins par to pārāk nebija izbrīnīts. Lidmašīna nez kāpēc pacēlās no ūdens pielietas ielas, apakšējā klāja pasažieri sēdēja tajā līdz potītēm, bet hidroplanēšana izdevās sekmīgi. Galapunktā man svaigi iznomātajam ritenim nospēra svarīgu detaļu; pazīmes liecināja, ka bija plānots aizdzīt visu riteni, bet laikam zagli iztraucēju.
-
0 aksiomasieteikt virzienu
- 20.12.16 08:28
- Bija agra rītausma. Gulēju mammas dzīvoklī lielajā dīvānā, kad tas pārlaidās pāri kā tumšpelēka ēna un sāka žņaugt. Nespēdams paelpot, sāku domās piesaukt Kristu. Pēc trešās piesaukšanas reizes, aizvien neko neredzot, izbāzu roku cauri ēnai un sagrābu nešķīsteņa "galvu". Galva bija maziņa un mīksta kā pārvārīts kāposts. To saspiežot tā nožļerkstēja, lai gan tikai manā iztēlē, jo istabas rāmajā klusumā neatskanēja ne skaņas. Lietuvēns atlaidās un izgaisa. Pamodos ar vietām notirpušiem locekļiem un nodomāju, ka būs jāpieraksta.
-
0 aksiomasieteikt virzienu
- 22.9.16 11:22
- Paspiedu roku Vējonim, kad viņš to kaut kā dīvaini, stīvi un sāniski pasniedza. Iepazināmies. Rezervēti, bet laipni pasmaidīja un palūdza, lai pieskatu viņa meitu, kamēr viņš veikalā nopirks uzvalku. Blakus veikalam bija iela ar dzīvīgu satiksmi, centos noturēt fokusā visus četrus bērnus, kas dauzījās gan pa trotuāru, gan tālāk no ielas gar tirgus būdām. Pēc laiciņa Vējonis iznāca no veikala, tērpies pelēki lillā uzvalkā, uz kura kā raksts bija nedaudz gaišāki un rozīgāki aplīši. Diezgan oriģināli, bet nav reprezentatīvi, nodomāju. Iegāju veikalā, kas bija patumša bodīte ar drēbnieku un dažādu audumu baķiem. Drēbnieks brillēs caur pieri palūrēja, bet neko neteica. Izgāju ārā un teicu Vējonim, ka viņam vajag vismaz piecus uzvalkus, pa vienam katrai nedēļas dienai un vienu tādu kārtīgi reprezentablu. Viņš tikko manāmi novaikstījās, bet arī neko neteica.
-
0 aksiomasieteikt virzienu
- 18.7.14 11:18
- Mēģināju paspēt uz lidmašīnu Kualalumpuras lidostā. Ar lielu piepūli, bet tomēr izdevās.
-
0 aksiomasieteikt virzienu
- 12.10.12 17:22
- Iegāju telpā, kurā izskatījās mazliet kā antikvariātā, tai bija plaukti ar dažādiem glītiem, bet senatnīgiem sadzīves nieciņiem, daudz grāmatu, patīkams, rāms apgaismojums, dīvāni ar zaļiem pārvalkiem, lieli logi, aiz kuriem viegli krēsloja un lielām pārslām sniga sniegs. Uz brīdi nevarēju atcerēties, kāpēc esmu šeit atnācis un kāda man ir saistība ar šo istabu, tā bija sveša, bet tomēr pazīstama. Laikam tieši tāpēc iedomājos, ka varbūt sapņoju. Paskatījos visapkārt - viss izskatījās skaidrs kā dzīvē, ass, krāsains, dabisks, nevis viegli miglains kā parasti sapnī. Lai pārliecinātos, paņēmu rokā tumši pelēki violetu kakao trauku, nu skaidrs, sīkā, baltā, amerikāniskā helvetikas šriftā skaidrā angļu valodā apraksts par.. ēē.. izrādās teikumi rādās kā pazīstami, bet atsevišķus vārdus tomēr saprast nevar.. burti ir, bet nevirknējas.. piepūle aizvien lielāka.. pamodos.
-
0 aksiomasieteikt virzienu
- dzeltenais un melnais
- 8.1.12 11:59
- -Ardievu, Salvator - man tomēr būs jāmirst.. jau drīz. Viņa pagriezās pret okera dzelteno sienu, uz kuras bija uzzīmēts pašportrets tieši tāds, kādu šobrīd viņu vēroju - melns galvas siluets puspagriezienā no aizmugures ar lokainām tumšu matu cirtām, kas gulēja uz pleciem un puscaurspīdīgās blūzītes ar augsto apkakli, kas maigi kontrastēja ar melnu kleitu.
-Šo es atstāju Tev. Viņa ar kaligrāfisku precizitāti sāka rakstīt zem portreta savus vārdus, vienu, otru, ceturto, vārdi virknējās līdz aizsniedza vietu, kas portretā bija kakls, domāju, ka te viņa apstāsies, bet nākamais vārds spītīgi šķērsoja zīmējumu un apstājās tikai vēl pēc pāris vārdiem otrā pusē. Annemarija, Monserata, Julia .. visus neatceros.
-Umm.. es nemaz nezināju, ka tev to ir tik daudz.
-
0 aksiomasieteikt virzienu
- 8.5.11 14:06
- Redzēju tēti, viņš bija tik priecīgs mani satikt pēc visiem šiem gadiem, es arī, un mēs cieši apkampāmies. Izstāstīju viņam par ko esmu raizējies, viņš saprata un piedeva, teicu, ka esmu laimīgs, un viņš aiz prieka staroja.
-
1 aksiomasieteikt virzienu
- dežavū, kas vēl nav iestājies
- 13.1.10 00:44
- Šitais gan jāatceras - izsēdāmies uz planētas vai drīzāk pavadoņa Minor Sircam (otrais vārds bija citāds, bet nekādi vairs nevaru atcerēties). Viss normāli, maza planētiņa, pirmā dežūra kopš ierašanās, guļam ar pārinieku guļammaisos, aiz muguras betona siena, blakus no mums pa labi rāmi deg bāzes vārtu laternas, turpat relatīvi netālu esošas gigantiskas planētas pavisam šaurs, izgaismots sirpis ar dažiem krāteriem un vietām nedaudz zvaigžņu, viss tā skaisti tumši zilos toņos, kas nemanāmi pāriet nakts melnumā, daļa no kura esam arī mēs, tad no lēzenās kalna nogāzes ierodas tādi paši zili-melni suņi, kopā pieci, varbūt, ka tālāk, tumsā ir vēl, bet nav saskatāmi. Tuvākais sastingst no mums kādus metrus desmit attālu, mazliet tālāk apstājas arī pārējie, sastingst un skatās. Nevar saprast, kas tie par suņiem, baiļu nav, jo nekas nenotiek, suņos nav agresijas, pēc skata kā palieli dogi. Savāda ir nekustīgā poza un rāms skatiens tieši acīs, pie tam bez jebkādām emocijām. Nežēlīgi sāk nākt miegs, pārinieks konfirmē to pašu, pēdējiem spēkiem turamies pie apziņas. Ir doma doties uz bāzi, bet nav skaidrs, kā suņi reaģēs, nav vairs pat spēka pārrunāt šādu scenāriju. Kas bija tālāk neatceros, laikam tomēr aizmigām. Jācer, ka mūs uzņēma labi.
-
1 aksiomasieteikt virzienu
- 7.9.09 13:10
- Izvilku pistoli un notēmēju uz korabiedru, kurš pusguļus sēdēja palielajā telpā pie pretējās sienas. Divi šāvieni bija garām, pirms trešā mazliet vilcinājos un jautājoši paskatījos vēlreiz, jo zināju, ka šoreiz trāpīšu. Viņš pamāja ar galvu. Trāpīju kreisajā plecā, viņš sāniski noslīdēja un palika atbalstījies uz elkoņa, acīs bija skumjas un reizē miers, tad viņš zaudēja samaņu. Apskatīju viņa torsu, zem ādas bija redzama līkumaina lodes trajektorija, kas atsitusies pret atslēgas kaulu, bija izmetusi loku gar sirdi un beidzās ar zilganu caurumu otras rokas augšdelmā. Nodomāju, ka patrona būs bijusi bruņusitošā nevis audus ārdošā tipa, jo izteiktas asiņošanas nebija. Saucu ātros, ar dīvainu sajūtu, jo nezināju, vai izglābs. Vairāk likās, ka tomēr jā.
-
3 aksiomasieteikt virzienu
- 19.6.09 13:20
- Pūlī piegāju paspiest roku Einaram, lai izteiktu tādu kā atbalstu vai līdzjūtību, viņš to satvēra un negaidīti pievilka klāt, viņa seju bija izķēmojušas bailes, kas robežojas ar ārprātu, viņš kaut ko čukstēja par to, ka man būs viņam jāpalīdz. Pamodos.
-
7 aksiomasieteikt virzienu
- 5.2.09 10:35
- Šķīvītis bija milzīgs, bāli zaļš ar violetiem kvadrātiņiem, un virs galvas izmeta biedējoši ātru loku. Kad tas sāka laisties lejā virsū jūrmalas atpūtniekiem, tostarp arī man, laidos uz mazmājiņu. Mentālā kontrole jau bija ieslēgta un nokļūšana līdz būdiņai prasīja pārcilvēcīgas pūles. Durvis bija no koka, bez krampīša, pieliku priekšā kāju un sastingu ar domu sēdēt tur apmēram diennakti un pamodos.
-
0 aksiomasieteikt virzienu
- 14.1.09 13:25
- Sākumā draudzīgs, bet lecīgs suns iekoda man rokā, kuru runājoties, biju pacēlis pār viņu. Izspiedās maza asins lāsīte. Suns atvainojās un atzinās, ka jā, vinš esot traks. Gājām kopīgi uz suņu patversmi, no kuras viņš bija izbēdzis. Tur mūs sagaidīja laipns, bet aizdomu pilns dzīvnieku kopējs. Suns atvadoties vēlreiz atvainojās, pašķielēja ar baltu aci un ļāva kopējam sevi aizvest. Gāju meklēt kabinetu, kur var sapotēties.
-
2 aksiomasieteikt virzienu
- 11.1.09 00:00
- Ar ~pusstundas intervālu un pamošanos pa vidam 2 reizes rīta sapnī redzēju nolauzta, nokaltuša koka stumbeni, kuram no pašas lejas labajos sānos izaudzis gaišs, zaļoksns zars, kas to jau pāraudzis. Pret šitādu roka neceļas kaut ko iebilst, ir vien sajūta, ka būs interesanti.
-
0 aksiomasieteikt virzienu