- dzeltenais un melnais
- 8.1.12 11:59
-
-Ardievu, Salvator - man tomēr būs jāmirst.. jau drīz. Viņa pagriezās pret okera dzelteno sienu, uz kuras bija uzzīmēts pašportrets tieši tāds, kādu šobrīd viņu vēroju - melns galvas siluets puspagriezienā no aizmugures ar lokainām tumšu matu cirtām, kas gulēja uz pleciem un puscaurspīdīgās blūzītes ar augsto apkakli, kas maigi kontrastēja ar melnu kleitu.
-Šo es atstāju Tev. Viņa ar kaligrāfisku precizitāti sāka rakstīt zem portreta savus vārdus, vienu, otru, ceturto, vārdi virknējās līdz aizsniedza vietu, kas portretā bija kakls, domāju, ka te viņa apstāsies, bet nākamais vārds spītīgi šķērsoja zīmējumu un apstājās tikai vēl pēc pāris vārdiem otrā pusē. Annemarija, Monserata, Julia .. visus neatceros.
-Umm.. es nemaz nezināju, ka tev to ir tik daudz.