- 20.12.16 08:28
-
Bija agra rītausma. Gulēju mammas dzīvoklī lielajā dīvānā, kad tas pārlaidās pāri kā tumšpelēka ēna un sāka žņaugt. Nespēdams paelpot, sāku domās piesaukt Kristu. Pēc trešās piesaukšanas reizes, aizvien neko neredzot, izbāzu roku cauri ēnai un sagrābu nešķīsteņa "galvu". Galva bija maziņa un mīksta kā pārvārīts kāposts. To saspiežot tā nožļerkstēja, lai gan tikai manā iztēlē, jo istabas rāmajā klusumā neatskanēja ne skaņas. Lietuvēns atlaidās un izgaisa. Pamodos ar vietām notirpušiem locekļiem un nodomāju, ka būs jāpieraksta.