- 7.2.22 22:42
-
Mēs tātad ar kori uz vienas no Rīgas salām, škiet, Zaķusala, vēla novakare, jau satumsis, bet silts. Koris ies dziedāt buramdziesmu pērkonam. Atsakos pārliecības dēļ, stāvu pie vecas koka mājas, skatos kā kora biedri aplītī dzied. Noducina pērkons, sāk silti līņāt. Ieeju mājā, caur satrunējušo durvju stiklu redzu pļavu, pērkonu, Daugavu. Tad, oranži atspīdot upē, tālumā krīt liesmojošs meteorīts pilnmēness izmērā. Saprotu, ka tās laikam beigas, vai arī viss tagad būs pavisam citādi. Satvēris veco metāla rokturi, aiz tīras ziņkāres turu durvis ciet, un tās pamazām, un aizvien stiprāk sāk drebināt triecienvilnis.