- 7.9.09 13:10
-
Izvilku pistoli un notēmēju uz korabiedru, kurš pusguļus sēdēja palielajā telpā pie pretējās sienas. Divi šāvieni bija garām, pirms trešā mazliet vilcinājos un jautājoši paskatījos vēlreiz, jo zināju, ka šoreiz trāpīšu. Viņš pamāja ar galvu. Trāpīju kreisajā plecā, viņš sāniski noslīdēja un palika atbalstījies uz elkoņa, acīs bija skumjas un reizē miers, tad viņš zaudēja samaņu. Apskatīju viņa torsu, zem ādas bija redzama līkumaina lodes trajektorija, kas atsitusies pret atslēgas kaulu, bija izmetusi loku gar sirdi un beidzās ar zilganu caurumu otras rokas augšdelmā. Nodomāju, ka patrona būs bijusi bruņusitošā nevis audus ārdošā tipa, jo izteiktas asiņošanas nebija. Saucu ātros, ar dīvainu sajūtu, jo nezināju, vai izglābs. Vairāk likās, ka tomēr jā.