par gavēni nav īsti tiesa, jo svarīgs ir atsacīšanās process, jāatsakās nav no konkrētām substancēm, bet drīzāk no tā, kas ierasts, kam patērēšanas procesā pieķeršanās klātesoša.

Atzīšos, ka šo atteikšanos tomēr aizvien izjūtu visa gada garumā kā viegli paciešamas lomkas pēc sāta sajūtas, ko rada pierīšanās ar gaļu.

Arī vieglāk apkopojama saimniecība, traukus mazgāt ir kļuvis vieglāk un nevajag vairs hardcore trauku mazgājamo, lai nomazgātu taukus.

gočpendel un bez jēlīgajiem jokiem, bet mani interesētu tips&tricks vegāniska uztura ieviešanā "Latvijas apstākļos" (ref: sezonalitāte).

Ai nu, es nezinu, man ir tik maza pieredze šajā visā. Cenšos, lai mājās ir daudz dārzeņu un augļu, dažādu sēklu un miltu, mazliet tofu, bet to gatavoju reti. Un piedevas. Eksperimentēju, guglēju receptes, meklēju vienkārši pagatavojamas receptes. Sāku oktobrī, kad vēl bija pieejami vietējie zaļumi un ogas. Tagad vairs nav un ir grūtāk, bet ir visādi ziemas ēdieni. Ak, jā, ēdam diezgan daudz pupas, pārsvarā čiliveidīgā sautējumā. Man liekas, ka nav tik traki ar to sezonalitāti, jo pamatdārzeņi diezgan ilgi ir pieejami vietējie.

Ā, un garšvielas, bez tām būtu ārkārtīgi grūti.

šeit rūdīta gatavotāja (senākais vegānblogs LV) šad tad piedāvā gatavošanas darbnīcas https://www.edamzale.lv/

es par šo visu kaut kad kaut kādā mēdijā uzrakstīšu

paldies. ņemu šo domu prātā un kad nāks laiks/laiks, lūgšu kļūt par savu vegānisma kouču. :)

no ā-ā-ārzemju labākais varētu būt šis; to netaisa vegāni, bet tādi, kas ar visēdājiem sacenšas, kam sanāks garšīgāk un eksperimentē ar augu valsti:
https://minimalistbaker.com/recipes/vegan/

jā, uzraksti gan!

Var iedegties par ideju, pasēdēt ārzemju forumos, un tad viss vajadzīgais atnāk pats no sevis. Tālāk pieraduma un pieķeršanās pārprogrammēšanās jautājums atrisinās apmēram trīs gadu laikā.

Varu piedāvāt aptuveno aizvietošanas tabulu:

Piens - Alpro sojas piens bez piedevām (parastais piens pie kafijas jau šobrīd liekas negaršīgāks par šo), jebkādu piena putru var izvārīt ar sojas pienu.
Sviests - humuss, Rimi pieejams lietuviešu, tagad arī daudz garšīgāks, ja nemaldos, tad bulgāru, atsevišķi margarīni, kas ir tikai uz augu tauku bāzes.
Pastētes - poļu ražojuma veg. pastētes no Dabas stacijas, tagad dažādi smēriņi ir arī lielo Maxima veikalu vegānu stendā.
Olas - brīvas turēšānas apstākļos var būt pieļaujami, bet ne striktiem vegāniem. Tad olbaltumvielas jāuzņem caur soju, bet ja pie kaut kā gribas olu garšu/smaržu, tad Dabas stacijā ir kaut kāds pulveris, kas ož pēc sēra, un ko taisa no saulespuķēm.
Krējums - konservēts kokosa piens.
Siers - siera aizvietotājs (Dabas stacija), tofu jeb sojas siers. Ir izvēle starp puscietu lietuviešu un ļumīgu ārzemju.
Biezpiens - specifisks tofu.
Desa - desas aizvietotājs uz sojas bāzes, no parastās īpaši neatsķiras (Dabas stacija).
Gaļa - tieša aizvietotāja nav, bet ir kaltēta soja, kas garšo ļoti līdzīgi. Ir arī soja, kas galīgi negaršo līdzīgi - jāpaeksperimentē. Bet labs variants ir soju iemarinēt kopā ar papriku, var pat cept uz oglēm kā šašliku. Taukus ilgtermiņa enerģijai uzņem no olīveļļas, pievienojot to svaigu rīsiem, griķiem vai salātiem.
Medus - kļavas sīrups;
Zivis - nejutīgās gliemenes (piem., austeres, mīdijas).
Pārējais jau paliek tāpat - makaroni bez olām sastāvā ir atrodami diezgan viegli, rīsi, griķi (vietējā kvinoja), pupiņas, lēcas, auzu pārslas, milti paliek kā līdz šim. Grūti ir ar pankūkām.
Mērces - sojas mērce, tomātu mērce, ko var pastiprināt pievienojot bārbekjū mērci, ir paprikas mērces, kabaču "ikri", der arī dzērveņu ievārījums, Spilva Premium mango mērce, diezgan plašā izvēlē ir dažādas aziātu mērces, bet jāpatestē, ja kāda apnīk, var piejaukt sinepes, piparus vai tomātu mērci.
Saldējums - sorbets no augļu sulām.

Ja esmu ko piemirsis, tad laikam nebija pārāk svarīgi.

Izsmeļoši, paldies.

es zvēru pie frias sojas piena

nuvotlūk, tieši soja visā šajā ir vājais posms, bet lūkos uzņemt plašākus leņķus.

nēnu ēst soju gaļas vietā man teiksim nevelk, bet sojas piens vienkārši ir garšīgs, nu šis konkrētais ir tiešām tāds, pie kura es zvēru

labi, zvērs, pierakstu.

Novērojām ilgstošu caureju, konstatējām, ka pie vainas Frias sojas piens. Jo tas bija vienīgais, ko izmainījām ēdienkartē, bet izmainījām, jo Prisma izbeidzās, un Alpro parasto Rimi netirgo, bet Maxima pirkt negribējās. Tagad pērkam.

oho. nu, biodiversitātes un viedokļu dažādības vārdā es te ierakstīšos ailītē "izdzeru vidēji puslitru frias dienā, šādus efektus nenovēroju". arī liekas visgaršīgākais, bet nu tas tā.

Ā, un, protams, rieksti ir ļoti svarīga lieta, lai uzturs saglabātos pilnvērtīgs. Un šokolādi arī satraukuma brīžos var patērēt lielos daudzumos tāpat kā iepriekš, tikai jāskatās, kura ir bez piena.
Ar karotēm ēdamie jogurti ir arī sojas, diezgan garšīgi, bet padārgi.

redzēju, ka Rimi ir parādījies arī auzu piens.
vēl mēs šeit lietojam gan auzu smērējamo sieru gan auzu krējumu un auzu jogurtu ar kokoseļļu.

Auzu pienā un rīsu, mandeļu un riekstu pienos ir salīdzionoši maz olbaltumvielu - līdz 1g, Alpro ir vismaz 3g. Pēc garšas arī man personīgi nu tā, bet tā ir gaumes lieta. Rīsu piens ir mazliet saldens, labi piestāv pie kafijas bez cukura.
Vai Tev ir izdevis tos pārējos uzskaitītos arī Latvijā sadabūt?

nē bet es arī speciàli neesmu meklējusi

tas pulveris manuprāt ir black rock salt? (Himalaju sāls ar sēru)

To laikam pērkam kā Ājūr-vēdas sāli. Bet biju domājis citu - rauga pārslas, lielā burkā kā sauss, plēksnīšu veida pulveris. Garša īsti neatbilda sieram, bet kā ēdena piedeva labs, nopērkams Stokmann un Dabas stacijā.

es jūtu atškirību, nomainot neveselīgu ēdienu ar veselīgu, kas ietver atteikßanos no piena, cukura un glutēna, bet neredzu nekādu atskirïbu starp tām dienām kad ēdu olas un kad neēdu.

Jā, tiesa. Atšķirība ir pāris dienās pēc tam.

Ir bijuši periodi, kad kādu laiku nelietoju (tiesa gan, neapzināti) gaļas produktus, taču nekādas halucinācijas neredzēju. Tas gan neko neliecina. Ja nu vienīgi to, ka katrs jūk prātā atšķirīgi.

Nav halucināciju, tikai sajūta mazliet kā sapnī.