uz kristīgiem ceļgaliem atbīdīts sārts
mani mati par pankūku mīklu un zeltu
kad raktuves pilnas ar melnu mīlu
es peldu
putekļu mākoņos priecāties stīgas
nostieptas šķērsām pār zvārtavas iezi
nogriež vai pusi galvas un pūsti
ābolu garnadžu pamestā miestā
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: