uz kristīgiem ceļgaliem atbīdīts sārts mani mati par pankūku mīklu un zeltu kad raktuves pilnas ar melnu mīlu es peldu putekļu mākoņos priecāties stīgas nostieptas šķērsām pār zvārtavas iezi nogriež vai pusi galvas un pūsti ābolu garnadžu pamestā miestā