uz matrača viņu atrada ziedoņi
apdziedāja un kroni par velti
laimdotai rociņu piebakstīja
tā pavīpsnāja mēteļa malu sev tuvāk
pierausa un lietus nolija
kā sāli no maizes noslaucīja
laimdotai acis tīrākas palika
un patieso cilvēka dabu pret koku
nokopēja
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: