rīts kā apdir*ts miets, apkārt pļavas, pļavas, puķes. viss smaržo. kur skaties, visur gaisma. debesis zaļi zilganas. mēreni tvaiki no siltajiem avotiem. nometos pliks siltajās smiltīs, airēju, izlokos gar krastiem. putniem ar pātagu, nē taču, tādu draudzības pātagu. zari un lapas un sīka dzīvība. visi draudzīgi. mēs gatavojamies jāņiem, tad varēs sēdēt kokā un redzēt zemi mazās ugunīs. tad varbūt līs lietus un salijušām drēbēm drebināties pērnā siena šķūnī, tikai nespēlēties
ar sērkociņiem
es domāju, tas nebūtu prātīgi, jo rīts atnāks ātrāk, nekā šķūnis paspēs dzert. ko dzert, ūdeni, jo lietus, nu taču, kā lai pasaka, tas taču skaidrs, virtuve ir draudzīga, tāpēc ir labi, kad rokas uz sola un kājās stāv metrs, kā lai pasaka, nu, vari tu saprast ka lopi uz kuģa kādreiz pa griestiem tur taču putra mežā uz sūnām karājas malka pagales uzroces