Dzegužkalnā dzīvo mēris
Maisā lasa oļus sestdienu rītos
Un nāk pārnakšņot uz tuvējo dzelzceļa staciju
Vāra olas vecā bļodā
Un lēkā pāri ceļa nožogojumiem
Turpu šurpu
Un kādreiz saņemas iegriezties
Ciema veikalā nopirkt aļģes
Ar ko pabarot zirgus meža masīvā
Un lekt pāri dīgstošiem paklāju grāvjiem
Un dzejot lejupejošu Sibīrijas odzi
Un krelles kaklā sakāris vairākos stāvos
Dedzināt pērnos bērzu pārpalikumus
Savai sievai pie mājdurvīm
Un lekšus bēgt kad sieva ar slotu rokā
Gaiņā kaimiņu kaķus
Kas spēlējās ar sērkociņiem
Un kuru nelabā oža
Sajūt cilvēku pa kvartālu
Un svilpj pārējiem dedzinātājiem
Lai tie uzmanās un nerejās ar suņiem
Jo kvartāls ir jāsadala un asins pirts
Pieļaujama tikai ārkārtējos gadījumos
Kad suņi neapmierinājušies ar kauliem
Noslaktē kādu kaķi un tad sākās kariņš
Ar ūdens šļaukām un dejojošiem manjakiem
Kuru labās rokas atrūsējušas gandrīz līdz pusei
Un kuri vienmēr sev līdzi nēsā kaķu izbāzeņus
Ar ko atgaiņāties no mušām
Kurām patīk lidināties virs beigtiem organismiem
Un tā tie kaķi dzīvo līdz saprot ka viņu kvartālā
Kādreiz spēlējušais kordiriģents
Ir slapjš līdz ausīm dzēšot kaķu izraisīto ugunskrēku.